Valdība konceptuāli dod 'zaļo gaismu' valsts attīstības virsdokumentam  (14)

NAP ir galvenais vidēja termiņa dokuments Latvijā, kas nosaka nozaru politikas un teritoriju attīstības prioritāšu un rīcības virzienu kopumu un to finansēšanas avotus. NAP kalpos par pamatu ES fondu 2014.-2020.gadam plānošanai.

NAP2020 vadmotīvs ir "Ekonomikas izrāviens", un tā sasniegšanai ir izvirzītās trīs prioritātes – tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

NAP galīgajā redakcijā stratēģiskā daļa nav būtiski mainījusies, salīdzinot ar sākotnējo versiju. Dokumenta vadmotīvs joprojām ir ekonomikas izrāviens, tāpat nav mainījušās iepriekš definētās trīs prioritātes un 12 rīcības virzieni šo prioritāšu sasniegšanai.

PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš preses konferencē pēc valdības sēdes uzsvēra, ka kopumā NAP mērķu īstenošanai 2014. – 2020.gadā būs pieejami 8,2 miljardi latu. Tostarp aptuveni trīs miljardi latu ir ES Kohēzijas fonda nauda, 1,1 miljards latu – ES lauku attīstības pakete, 700-800 miljoni latu – valsts budžeta nauda.

Krieviņš gan uzsvēra, ka visas NAP galīgajā redakcijā minētās summas ir indikatīvas un vēl precizējamas. ”Tās ir nepieciešamas, lai iezīmētu griestus, par cik aptuveni lielām summām runājām. Papildu korekcijas ieviesīs sarunas ar ES par kopējo Latvijas aploksni 2014.-2020.gada ES budžeta periodā,” teica centra direktors.

Lielākās summas plānots novirzīt divām plāna prioritātēm – tautsaimniecības izaugsmei un reģionālajai attīstībai, kas skaidrojams ar to, ka šiem abiem virzieniem ir liels privātais finansējums. Savukārt vismazāk nauda tiks cilvēka drošumspējas pasākumiem, skaidroja Krieviņš.

PKC vadītājs runas noslēgumā atzīmēja, ka NAP tapis ļoti garās diskusijās un iespēju robežās dokumentā iekļauti visi priekšlikumi. Līdz ar NAP atbalstīšanu valdībā darbs pie šī dokumenta nebeigsies. ”Šis ir kārtējais no starpposmiem jeb mietiņiem, kas ir jāpieņem. Pēc tam, kad NAP apstiprinās valdībā, to virzīs uz Saeimu. Precizēs vēl sarunās ar ministrijām,” skaidroja Krieviņš.

Lai arī valdības pārstāvji uzteica PKC par lielo darbu NAP izstrādē, tomēr atsevišķi ministri kritizēja centru par NAP noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem, gan arī par neskaidrībām saistībā ar finansējuma avotiem un apjomiem, kā arī atsevišķu pasākumu neesamību. Piemēram, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts valdības sēdē atzīmēja, ka Ekonomikas ministrijas plānos ir atsevišķi enerģētikas projekti, kas NAP neparādās.

Krieviņš gan atzīmēja, ka finansējuma lietas saskaņotas ar Finanšu ministriju. Tāpat ir vienošanās, ka novembrī augstākajā politiskajā līmenī notiks diskusijas, lai saprastu, ”kādas naudas nāk no kādiem avotiem un kur nepieciešams papildu finansējums”. ”Ministriem jānāk ar savu redzējumu, kā nozare attīstās un kāds ir labākais risinājums saskaņā ar pieejamo finansējumu. Bija vienošanās, ka plāns tiek apstiprināts, tiek sūtīts Saeimā un paralēli notiek darbs ar ministriem,” skaidroja PKC vadītājs.

Iebildes par NAP redakciju sekoja arī no valdības sociālo partneru puses. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadītāja Līga Meņģelsone valdības sēdē akcentēja, ka iebildumi ir par dokumenta saturu, piemēram, NAP2020 mērķis pētniecībai un attīstībai novirzīt 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan tas ir pretrunā ar cita attīstības plānošanas dokumenta mērķi – zinātnei novirzīt 3% no IKP.

Tāpat Menģelsone pauda neapmierinātību ar to, ka NAP2020 galīgā versija nav saskaņota ar sociālajiem partneriem pirms tās virzīšanas skatīšanai valdībā. Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš iebilda pret to, ka dokumenta vadības grupa NAP2020 galīgo versiju nav redzējusi pirms tās virzīšanas uz valdību. ”Faktiski tiek virzīts dokuments, kas vadības grupā netika apspriests,” piebilda Endziņš.

Viņš arī pauda iebildumus par dokumenta saturu. ”Strādāts ir daudz, bet nonākuši pie tā, ka trīs prioritātes nestrādā kā labs filtrs. Esam nonākuši pie 12 rīcības virzieniem, kam ir mazs sakars ar vadmotīvu. Jautājums ir par to – vai visam pietiek naudas un vai ir skaidrs fokuss un virzība,” teica LTRK vadītājs, piebilstot, ka dažas lietas dokumentā pēc būtības ir pareizas, bet nav skaidrs, kā tās palīdzēs sasniegt ekonomikas izrāviena vadmotīvu.

Piemēram, NAP2020 kā sasniedzamais rezultāts ir iekļauts lauku putnu skaita pieaugums. ”Protams lauku putnu skaits – tas ir forši, bet kā tas palīdzēs panākt ekonomikas izrāvienu. [..] Redzam, ka atkal esam sarakstījuši pilnīgi visu. Centrā ir cilvēks, bet tas neder prioritarizēšanai, jo cilvēkam vajag visu,” neapmierināti noteica LTRK šefs.

Viņš mudināja valdību ”iet cauri" dokumentam un koncentrēties uz virzieniem, kas palīdz vairot eksportu un sekmēt ekonomikas izrāvienu. ”Ja šādā veidā izietu cauri, tad dokuments būtu lietojams. Ja ne, tad paliks tur, kur ir pārējie NAP,” pauda LTRK priekšnieks.

PKC vadītājs piekrita, ka NAP2020 piedāvātā redakcija ”nav šedevrs”. ”Ja man būtu 3-6 mēneši pie nosacījuma, ja rakstītu viens pats, ne ar vienu nerēķinoties, tad šedevrs jums būtu,” teica Krieviņš, cenšoties atspēkot kritiku par dokumentu. Piemēram, lauku putnu indeksa iekļaušana NAP2020 skaidrojama ar to, ka šis rādītājs ir iekļauts ilgāka termiņa plānošanas dokumentā - NAP2030.

Premjers pēc visu iebilžu uzklausīšanas norādīja, ka kavēties ar NAP2020 virzību īpaši nevajadzētu, jo jau nākamnedēļ Latvijas valsts pārstāvji dosies uz Eiropas Komisiju Briselē, lai sāktu sarunas par ES budžetā Latvijai pieejamo finansējumu 2014.-2020.gadā. Tāpēc Dombrovskis rosināja tagad pamatā atbalstīt NAP2020 versiju, to pāris dienu laikā ”pieslīpēt”, pēcāk parakstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā.

Jau ziņots, ka NAP sākotnējo redakciju valdība apstiprināja 14.augustā, pēc kā uzsākta dokumenta publiskā apspriešana. Komentārus un priekšlikumus par dokumentu varēja izteikt pāris mēnešus.