Ja ES vēlas pildīt savus solījumus nomaksāt 2013.gada rēķinus, Eiropas Parlaments nevar piekrist Padomes priekšlikumam samazināt ES 2013.gada budžetā. Maksājumu budžeta apstiprināšana Eiropas Komisijas (EP) ierosinātajā redakcijā palīdzēs izvairīties no līdzīgām situācijām kā šogad, kad gada beigās beidzās līdzekļi, piemēram, ”Erasmus Mundus” vai Sociālā fonda finansēšanai, informēja parlaments.
Parlaments prasa atteikties no Padomes ierosinātā budžeta samazinājuma par 1,9 miljardiem eiro (aptuveni 1,35 miljardi ulatu) tām jomām, kas veicina ekonomikas izaugsmi un darbavietu radīšanu, piemēram, pētniecībai, uzņēmējdarbības veicināšanai un nodarbinātībai.
Šogad no dalībvalstu pērn pieprasītā līdzekļu samazinājuma visvairāk cieta ”Erasmus Mundus”, Mūžiglītības programma un Kopienas Septītā pētniecības pamatprogramma, kuru finansējums 2012. gadā gandrīz izbeidzās un kuru dēļ Komisijai nācās ierosināt budžeta korekcijas pasākumus. Tomēr Eiropadomes ierosinātie samazinājumi apdraud arī jaunizveidoto Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde un Eiropas Pensiju iestādi,
Deputāts Giovanni La Via (EPP; IT), kurš atbildīgs par Parlamenta nostāju budžeta jautājumā, nevēlas pieļaut iztrūkumu 2013 gadā. "Mēs bijām gatavi šādam scenārijam un mēs nevēlamies "lāpīt" budžetu arī 2013. gadā. Uzņēmumiem, pētniekiem un studentiem, kas saņem ES programmu atbalstu, vajadzīga drošība par to, ka Komisija spēs pildīt savus solījumus. Mēs ceram, ka dalībvalstu finanšu ministri to apzinās un ņems vērā arī izaugsmes paktu, par ko valdību vadītāji vienojās galotņu sanāksmē jūnijā."
Deputāti pieņēma rezolūciju ar 492 balsīm par, 123 pret un 82 atturoties.
Deputāti nepiekrita Padomes ierosinātajam 1,6 miljardu eiro (1,12 miljardi latu) lielajam reģionālās politikas finansējumu samazinājumam, un pieprasīja atsaukt arī lielāko daļu ierosināto samazinājumu lauksaimniecības finansējumam.
Deputāti pieprasīja ne vien atjaunot Komisijas ierosinātajā līmenī (200 miljoni eiro jeb aptuveni 140 miljoni altu) finansējumu Palestīnai un Tuvo Austrumu miera procesam, bet pieprasīja šai sadaļai atvēlēt vēl papildus 100 miljonus eiro (aptuveni 70 miljoni latu).
Deputāti piekrita samazināt paša Parlamenta budžetu — par 8,9 miljoniem eiro (6,23 miljoni latu), salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu. Tas nozīmētu inflācijai pielāgotu palielinājumu par 1,9%, ja salīdzina ar 2012. gadu, tomēr praktiski Parlamenta rīcībā būs mazāk līdzekļu, ja ņem vērā izmaksas, ko rada Horvātijas pievienošanās.
Kopš spēkā stājies Lisabonas līgums, budžeta projektu izskata vienā lasījumā, kura nepieņemšanas gadījumā nekavējoties uzsāk Padomes un Parlamenta "samierināšanās sarunas". Tās sāksies šopiektdienas, 26. oktobra, vakarā, un ilgs līdz 9. novembrim. Ja izdosies panākt vienošanos, 2013. gada budžetu pieņems novembra plenārsesijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!