Cīņas ap nākamā daudzgadu budžeta apjomu, kuru Eiropas Savienības (ES) lielās donorvalstis vēlas ierobežot, skaidri norāda, ka ES ir iegājusi visai bīstamā fāzē, kurā atsevišķu dalībvalstu intereses sāk dominēt pār kopējām, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.
EP pirmdien pauda savu pamatā pozitīvo attieksmi pret Eiropas Komisijas (EK) sagatavotajām ES daudzgadu budžeta 2014.-2020. gadam vadlīnijām, atbalstot rezolūciju par daudzgadu budžeta apstiprināšanas procedūras pozitīvu iznākumu. Rezolūcijā uzsvērta daudzgadu budžeta kā ES solidaritāti apliecinoša un kopīgo izaugsmi nodrošinoša instrumenta nozīme, norādot, ka tā kopējais apjoms nedrīkst būt mazāks, nekā 2007.-2013. gada plānošanas periodā.
Zīle uzskata, ka "situācijā, kad notiek virzība uz daudz lielāku ES centralizāciju, ir absurdi vienlaikus runāt par kopējā budžeta samazināšanu, ko bieži piesauc atsevišķas lielās ES dalībvalstis. ES budžeta ietvaros jau šobrīd tiek pārdalīts tikai aptuveni 1% no ES kopējā IKP jeb 2% no kopējiem valdību izdevumiem". Par to portālu ”Delfi" informēja EP ECR grupas politiskais padomnieks Rolands Pētersons.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!