Pēc pamatīgas ķīvēšanās Saeima nolemj tomēr neatjaunot iespēju pasē norādīt savu tautību  (256)

Par šiem likuma grozījumiem, kurus jau iepriekš noraidīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, nobalsoja 39 deputāti, pret bija 38, bet atturējās četri.

NA piedāvāja noteikt, ka iedzīvotājiem, kuri pasi saņēmuši no 2012.gada 1.aprīļa līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, būtu tiesības prasīt tautības ierakstu personas apliecībā vai pasē, nemaksājot par to valsts nodevu.

Debates kaismīgi iesāka NA pārstāvis Dzintars Rasnačs, kurš no tribīnes rādīja divas pases – vienu ar tautības ierakstu, otru – bez tā. Viņš deputātiem norādīja, ka daudzi iedzīvotāji tāpat kā pirmās neatkarīgās Latvijas laikos vēlētos saņemt iespēju brīvi paust savu gribu un saņemt tautības ierakstu pasē. To apliecinot arī viņa privātā aptauja portālā ”facebook”.

Tomēr visasāko kritiku iecerei atjaunot tautības norādi pasē demonstrēja "Vienotības" frakcijas deputāts Andrejs Judins. Viņš skaidroja, ka tautības ieraksts pasē bija paredzēts pagājušā gadsimta 20.gados, kad tika noteiktas Latvijas robežas ar Lietuvu un Igauniju, un bija jāzina, kādas tautības cilvēki dzīvo attiecīgajā zemē. Savukārt 30. gados pasēs Latvijā tautību vairs nenorādīja.

Savukārt tradīcija norādīt tautību pasē atjaunota padomju laikos – pirms 50 un 60 gadiem, kad pasē bija jānorāda arī ticība un izglītība. ”Bija ļoti interesanti redzēt, ka ne tikai par tautību tika rakstīts, bet arī par ticību. Arī par izglītību rakstīja! Piemēram, vienam cilvēkam tieši tā pasē rakstīts: ”Uzdodas analfabēts.” Mēs gribam tādus ierakstus? Droši vien daži grib, jo pilnīgi atbilst tam!” kaismīgi teica Judins.

Viņš uzsvēra – juridiski pase ir dokuments, kas apliecina personas identitāti, taču jāvaicā, vai visas identitātes ir jāuzskaita pasē.

”Cits cilvēks var būt lepns, ka viņš ir vīrs, citam ir tieši tad lepnums saistīts ar nodarbošanos. Cits varbūt tieši ir lepns, ka viņš ir makšķernieks... Mums ir vairākas identitātes. Jautājums: vai mēs gribam zīmēt, rakstīt visu, kas cilvēkam ir svarīgi? (..) Kādam varbūt vienkārši gribētos zīmēt pasē! Vai ļausim tiešām viņam saulīti uzzīmēt, tāpēc ka viņam tas ir svarīgi?! Pase ir dokuments, un šis dokuments ir nepieciešams, lai cilvēku identificētu. Valstij ir šī informācija, un es tiešām tad esmu ļoti pārsteigts, ka jautājums par pasi ir jaukts ar jautājumu par cilvēka nacionālo piederību!” teica Judins.

Viņš nevarot piekrist tam, ja kāds deputāts uzskata, ka viņš ir ievēlēts, lai aizstāvētu kādas etniskas intereses. ”Mēs esam ievēlēti, lai aizstāvētu visas Latvijas tautas intereses, un man nav svarīgi, kāda izcelsme ir cilvēkam, kas par mani ir balsojis.” Viņš teica, ka šī ir saruna ne tikai par ierakstiem pasē, bet arī par Latvijas nākotni.

”Vai mums ir svarīgi veidot Latvijas tautu, vienotu Latvijas tautu, kas tieši sastāv no dažādiem cilvēkiem, dažādas izcelsmes cilvēkiem, un viņi tiešām tad pieder vienai tautai – Latvijas tautai. Bet es tiešām domāju, ka dažiem cilvēkiem tas nav svarīgi. Viņiem ir svarīgi sašķelt sabiedrību, sadalīt attiecīgās grupās un runāt par izcelsmēm mūžīgi. Es atvainojos. Es tiešām domāju, ka mūsu viedokļi ļoti atšķiras, jo, jūsuprāt, esmu varbūt labs vai slikts krievs, bet, manuprāt, esmu latvietis. Krievu izcelsmes latvietis. Bet jums tas nav pieņemams,” sacīja Judins.

Reformu partija (RP) oficiāli paziņojusi, ka neatbalsta tautības norādīšanu pasē. Tās pārstāvis Edmunds Demiters aicināja latviešiem neuzvesties Latvijā kā mazākumtautības pārstāvjiem.

”Ja pašapziņas uzlabošanai ir nepieciešams ieraksts pasē, tad jau nu pavisam vairs nav labi. Lai celtu savu latviešu pašapziņu, manuprāt, būtiskāk ir domāt kā latvietim, runāt kā latvietim un arī darīt darbus kā latvietim, nevis mēģināt savu latvietību apstiprināt kādā dokumentā," teica Demiters.

Arī RP deputāts kādreiz ārzemēs dzīvojušais Valdis Liepiņš pauda – viņaprāt, tas, ka viņš ir latvietis, viņam neesot jānorāda ne pasē, uz uz pieres, un tā varot rīkoties, ja ”ir šaubas par savu identitāti”. Turklāt tautības ieraksts pasē var būt tikai par iemeslu diskriminācijai.

Savukārt RP deputāte Inga Bite teica, ka katram cilvēkam ir svarīga viņa piederība ģimenei, valstij un tautībai, tāpēc viņa balsos par tautības ieraksta atjaunošanu pasē. Bet NA pārstāvis Raivis Dzintars teica, ka viņa ģimenes locekļi lepojas, piemēram, bankā uzrādot savu pasi un identitāti – latvietis. Viņš teica ka pase nav tehnisks, bet simbolisks dokuments.

”Ja piederība tautībai tiek salīdzināta ar analfabētismu, tas nozīmē, ka kāds kaunas no savas tautības," reaģējot uz Judina teikto, sacīja Dzintars.

Debatēs neiztika arī bez apvainojumiem. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Ingmārs Līdaka asi izteicās, ka ”cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar identitāti, varētu būt raksturīgas veselības problēmas un pēc viņiem ilgojas dažas veselības aprūpes iestādes". Par šo izteikumu viņu apsauca Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (V ), kura teica, ka par šādiem deputāta izteikumiem var nākties atbildēt ētikas komisijā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija oktobra sākumā sēdē iesniegto likumprojektu noraidīja, bet NA frakcijas deputāti izmantoja Saeimas kārtības rullī dotās tiesības un pieprasīja komisijas noraidītā likumprojekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Reformu partija paziņojumā medijiem norādīja, ka neatbalsta tautības ierakstīšanu pasē, jo ”visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latvijas valsti, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu”. Tautības ieraksts pasē šajā gadījumā nav būtiskākais piederības un lojalitātes simbols Latvijas valstij.

Līdz šī gada pavasarim pasē pēc izvēles varēja ierakstīt tautību, taču šo iespēju svītroja. Toreiz tika skaidrots, ka tautības ieraksts ir personas aizsargājamie dati, tas varētu apgrūtināt dokumentu pārbaudi uz robežām, jo daudzviet pasaulē pasi uztver kā piederību valstij, nevis etniskas izcelsmes apliecināšanas dokumentu.