Atsaucoties uz ES, SVF un ECB auditoru ziņojuma par Grieķijas progresu reformu un taupības jomā pagaidu versiju, žurnāls vēsta, ka Grieķijai tiks doti vēl divi gadi reformu īstenošanai, bet šī novilcināšana izmaksās miljardiem eiro.
Ziņojuma pagaidu versijā teikts, ka Grieķija ir pabeigusi 60% no reformām, kuras tai līdz šim bija pieprasīts veikt. Par vēl 20% no šīm reformām debatē Grieķijas valdība.
Starp pieprasītajām papildu reformām ir darbinieku pieņemšanas un atlaišanas likumu mīkstināšana, izmaiņas noteikumos par minimālo algu un zināmu profesionālu privilēģiju atcelšana, vēsta "Spiegel".
Ziņojuma pagaidu versijā arī ierosināts kreditoriem, tostarp citām eiro zonas valstīm, daļēji norakstīt Grieķijas parādu. Tas nozīmētu, ka kreditorvalstu nodokļu maksātāji finansētu Grieķijas glābšanu no bankrota.
ECB nenorakstīs savu Grieķijas parādu daļu, jo ECB ir stingri aizliegts finansēt kādu dalībvalsti.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible intervijā radiostacijai "Deutschlandfunk" raksturoja Grieķijas parāda daļēju norakstīšanu kā nereālistisku, bet ierosināja Grieķijai atpirkt daļu sava parāda par zemākām cenām no obligāciju turētājiem.
Privātie Grieķijas kreditori šogad piekrita norakstīt gandrīz visu savu Grieķijas parāda daļu. Grieķijas obligāciju turētāji no tā sauktā "oficiālā sektora", tostarp citu eiro zonas valstu valdības, līdz šim bija pasargāti no šādas norakstīšanas.
Grieķija mēģina pārliecināt ES, SVF un ECB auditorus, ka tā panākusi pietiekamu progresu reformu un taupības pasākumu jomā, lai valsts varētu dabūt kārtējo maksājumu 31,5 miljardu eiro (22,1 miljarda latu) apmērā no 130 miljardu eiro (91 miljarda latu) vērtās aizdevuma paketes. Ja auditoru atzinums būs negatīvs, nākammēnes Grieķija, visticamāk, vairs nevarēs sevi finansēt.
Grieķijas premjerministrs Antonis Samars ir paziņojis, ka Grieķija ar tās rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem var izdzīvot tikai līdz 16.novembrim.