radars
Foto: LETA
Kamēr valdība aizvien nav tikusi skaidrībā par fotoradaru nākotni, Iekšlietu ministrija nolēma precizēt nākamā gada budžeta projektu, par 3,43 miljoniem latu samazinot cerētos ieņēmumus no fotoradaru ”noķerto” pārkāpēju samaksātajiem sodiem un paredzot ienākumus tikai no jau piemērotajiem, bet vēl nesamaksātajiem sodiem.

Priekšlikums šādiem budžeta grozījumiem jau piektdien pieteikts atbildīgajai Saeimas komisijai, bet otrdien to arī konceptuāli atbalstīja valdība.

IeM nākamā gada budžeta projektā paredzēs ieņēmumus no sodiem par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem 898 210 latu apmēra (par 3,432 miljoniem latu mazāk nekā iepriekšējā projektā). IeM skaidro, ka ieņēmumi plānoti no jau uzliktajiem sodiem, ka arī no sodiem, kurus līdz gada beigām fiksēs saskaņā ar pagaidu vienošanos strādājošie fotoradari.

Šogad ministrija bija ieplānojusi fotoradaru sodos iekasēt 6,66 miljonus latu, no kuriem 2,33 miljoni latu pienāktos privātajam fotoradaru uzturētājam ”V-Traffic", taču septembrī līgums ar to tika lauzts.

Tagad  IeM arī ilgtermiņa budžeta plānos samazinās ieņēmumus no fotoradaru sodiem 2014.gadā par 2,767 miljoniem latu līdz 319 000 latu, bet 2015.gadā - par 2,4 miljoniem latu līdz 133 000 latu.

IeM gan norāda, ka gadījumā, ja valdība nolems atpirkt no Vācijas ražotāja ”Vitronic" daļu no jau piegādātajiem fotoradariem, nāksies piešķirt papildu naudu šim mērķiem, bet budžeta varēs arī precizēt iekasēto sodu plānu. ”Ieņēmumi un izdevumi var tikt aprēķināti un valsts budžeta likumā paredzēti tikai pēc tam, kad Ministru kabinets attiecīgu lēmumu būs pieņēmis un būs zināmi iegādāto fotoradaru darbības uzsākšanas termiņi un izmaksas," skaidro ministrija.

Attiecīgi plānots par aptuveni 678 000 latu samazināt ar ”fotoradaru" sodu ”apkalpošanu" saistītos  izdevumus - Ceļu satiksmes drošības direkcijas tēriņus, sūtot vēstules par piemērotajiem sodiem,  un apmaksājot policijas darbu, izskatot sūdzības par fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem.

Jau ziņots, ka fotoradaru turpmākā nākotne un darbība uz valsts autoceļiem nav skaidra, tomēr Saeimā iesniegtajā nākamā gada valsts budžeta projektā bija paredzēti 4,3 miljonu latu ieņēmumi no ātruma pārkāpēju "ķērāju" iekasētājiem sodiem.

Šā gada septiņos mēnešos no fotoradaru sodiem valsts budžetā ir iekasēti vien 600 000 latu, kas ir tikai 12,8% no šā gada plāna - 4,7 miljoniem latu.

Valdība augusta beigās nolēma lauzt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica  un partneri". Līgumu nolemts lauzt, jo radaru ieviesējs nav pildījis līguma nosacījumus. Atbilstoši līgumam "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Patlaban uz Latvijas ceļiem pavisam kopā darbojas 61 fotoradars - 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari.

25.septembrī Ministru kabinets lēma atļaut nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, ja Iekšlietu Ministrija lemtu atpirkt jau uzstādītos fotoradarus no Vācijas uzņēmuma "Vitronic  Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH". Balstoties uz šo pašu Ministru kabineta lēmumu, bez Publiskā iepirkuma likuma piemērošanas jau ir noslēgts līgums ar līdzšinējo fotoradaru sistēmas ieviesēju "V-Traffic" un tam tiks maksāts par fotoradaru darbību uz Latvijas ceļiem līdz 2012.gada beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!