CVK locekļi izvairīgi par savu nostāju 'nepilsoņu referenduma' jautājumā  (32)

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars aģentūrai LETA sacīja, ka viņš vēl domā par to, kāds būs viņa lēmums. Viņš uzsvēra, ka CVK lēmumam jābūt tādam, kuru varēs argumentēti aizstāvēt.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK virzītais CVK sekretārs Ritvars Eglājs sacīja, ka šo jautājumu jau ir pārdomājis, kā arī iepazinies ar atzinumiem par iesniegto likumprojektu. Eglājs sacīja, ka CVK saņemtie atzinumi norāda uz iesniegtā likumprojekta neatbilstību Satversmei un šīs likumprojekts varētu netikt uzskatīts par pilnīgi izstrādātu.

Savukārt apvienības "Saskaņas centrs" virzītais CVK pārstāvis Aleksandrs Maļcevs uzskata, ka kaut arī CVK iesniegtajā likumprojektā par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem ir "juridiskās neprecizitātes", tas būtu virzāms parakstu vākšanas otrajai kārtai.

Tikmēr komisijas locekle Dzintra Kusiņa norādīja, ka viņas nostāja šajā jautājumā pilnībā sakrīt ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iepriekš pausto nostāju šajā jautājumā. Lūgta precizēt, kāda tieši ir šī nostāja, Kusiņa sacīja, ka patlaban vēl neesot sagatavoti CVK lēmuma projektu varianti, kad tas tiks izdarīts, tas viņas viedoklis tiks saskaņots ar ZZS viedokli. Iepriekš ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka nepilsoņu izvēle naturalizēties ir viņu pašu rokās un "pa varītēm" cilvēku izvēli pilsonības iegūšanas jautājumā ietekmēt nevar.

Reformu partijas virzītā CVK locekle Sniedze Sproģe arī sacīja, ka patlaban mēģina izšķirties un pieņemt lēmumu šajā jautājumā, tāpēc viņai ir arī paredzēta diskusija ar juristiem. Viņa arī pauda viedokli, ka tauta ir gudra, ko arī pierādīja referendums par krievu valodas statusu, vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir nepieciešams ievērot likumu, tāpēc likumprojektam, par kuru mēģina rosināt referendumu jābūt pilnībā izstrādātam. Patlaban Sproģei viedoklis neesot izveidojies pilnībā, un viņa arī neatklāja uz kādu vairāk sliecas.

Tikmēr Saeimas neatkarīgo deputātu grupas virzītā CVK locekle Loreta Skaburska norādīja, ka galīgo lēmumu viņa nav pieņēmusi, jo CVK sēdē vēl tiks uzklausīti iesniedzēju argumenti. Nekādus citus komentārus šajā jautājumā viņa nesniedza.

Arī komisijas loceklis Pēteris Dzalbe lēmumu šajā jautājumā pieņemšot CVK sēdes laikā, pēc visu viedokļu un argumentu uzklausīšanas, un savu viedokli iepriekš neizteiks, aģentūrai LETA norādīja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece.

Kopumā Centrālās vēlēšanas komisijas sastāvā ir deviņi locekļi, un lēmums tiek pieņemts ar balsu vairākumu.

Kā ziņots, CVK 1.novembrī lems par vēlētāju iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem tālāku virzību, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Šāds sēdes datums noteikts, ievērojot "nepilsoņu referenduma" likumprojekta iesniedzēju lūgumu dot laiku iepazīties ar CVK saņemtajiem ekspertu atzinumiem jautājumā, vai likumprojekts uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē.

Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb apmēram 150 000 vēlētāju.

Vēlētāju parakstītais likumprojekts ''Grozījumi Pilsonības likumā'' CVK tika iesniegts šā gada 4.septembrī un paredz noteikt, ka, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.

Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām, likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.

Kā ziņots, lielākā daļa institūciju ir sniegušas skeptisku viedokli par iespēju rīkot "nepilsoņu referendumu''. Vairākos atzinumos ir norādīts, ka iesniegtie likuma grozījumi nav atzīstami par pilnīgi izstrādātiem, kā to paredz Satversmes 78.pants.