Koalīcijas partneriem – premjera Valda Dombrovska pārstāvētajai ”Vienotībai” un eksprezidenta Valda Zatlera dibinātajai Reformu partijai – ir atšķirīgi viedokļi par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. ”Vienotība” lēmumu uzskata par pamatotu, bet RP norāda, ka referendumi ir demokrātijas izpausme.
Premjera pārstāvētā ”Vienotība” uzskata, ka CVK lēmums ir izsvērts un pamatots. ”Vienotība” jau iepriekš paudusi, ka ”parakstu vākšanai nodotais likumprojekts apdraud Latvijas valsts nepārtrauktības principu un ir pretrunā Satversmei”.
”Vienotība” piekrīt CVK argumentam, ka grozījumi acīmredzami nav pilnīgi izstrādāti, jo ”tajos ietvertās normas juridiski un tehniski nav iespējams integrēt mūsu valsts tiesību sistēmā, īpaši Pilsonības likumā, uzsver partija”. ”Vienotība” atgādina, ka Latvijai saistošās starptautisko paražu tiesību normas liedz uzspiest personām pilsonību bez viņu piekrišanas. Turklāt iztrūkst precīzas informācijas par to, cik nepilsoņu Latvijā ir, kuri no viņiem te uzturas pastāvīgi un kuri jau ieguvuši kādas ārvalsts pilsonību.
”Uz pilsonību var pretendēt tikai sabiedrībā integrētas personas, kas akceptē Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts pamatvērtības,” paziņojumā medijiem norāda ”Vienotība”.
Savukārt Reformu partija uzskata, ka referendumi ir demokrātijas izpausme, kuru pēc būtības nedrīkst nepamatoti ierobežot. Ierobežojumi jānosaka ar likumu un tiem jābūt samērīgiem ar tiesiskas valsts principiem, teikts RP paziņojumā medijiem.
Reformu partija respektē CVK lēmumu, tai pat, respektējot Latvijas vēlētāju tiesības paust viedokli un iniciēt referendumus, izsaka cerību, ka uz CVK netika izdarīts politiskais spiediens. Lai arī Reformu partija pēc būtības neatbalsta automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, partija iestājas par demokrātisku pieeju visām pilsoņu iniciatīvām.
”Referendumi ir viena no demokrātijas formām, kur mazākumam ir tiesības ierosināt referenduma tēmu, bet pilsoņu vairākumam pēc tam referendumā pieder galavārds. Šādu pieeju pēc būtības nedrīkst ierobežot,” pausts RP paziņojumā.
RP gan atzīst, ka turpat 300 000 nepilsoņu 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas ir problēma, kas valstij jārisina. Nepilsoņu loka samazināšana visefektīvāk iespējama, nodrošinot bezmaksas valodas apmācības kursus, jo statistika liecina, ka vismaz 30% naturalizācijas pretendentu ir grūtības ar latviešu valodas zināšanām, uzskata RP. Tāpēc Reformu partija aicina vismaz pusi no tam plānotajām izmaksām izmantot bezmaksas latviešu valodas un vēstures kursiem Latgalē un Rīgā. Reformu partija aicina visus politiķus un iedzīvotājus izradīt toleranci un nekurināt etnisko naidu.
Jau ziņots, ka CVK ceturtdien nolēma neierosināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts". Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.
Saskaņā ar CVK rīcībā esošajām ziņām likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosinājumu ir parakstījuši 12 686 vēlētāji.
Atbilstoši likumam "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb apmēram 150 000 vēlētāju.
Iepriekš CVK bija lūgusi atzinumus no dažādām institūcijām, lai gūtu pārliecību, vai iesniegtais likumprojekts ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu Satversmes 78.panta izpratnē un vai par to drīkst rīkot parakstu vākšanu. Lielākā daļa institūciju ir sniegušas skeptisku viedokli par iespēju rīkot "nepilsoņu referendumu". Vairākos atzinumos ir norādīts, ka iesniegtie likuma grozījumi nav atzīstami par pilnīgi izstrādātiem, kā to paredz Satversmes 78.pants.
Savu viedokli šajā jautājumā CVK ir sniegusi Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes (LU JF) Valststiesību zinātņu katedra, LU JF Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, Rīgas Stradiņa Universitātes JF, Rīgas Juridiskā augstskola un starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!