Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks atbalsta premjera Valda Dombrovska iniciatīvu par lielo valsts līgumu slēgšanas procesa pilnveidošanu, kas paredz iespējamo risku noskaidrošanu pirms saistību uzņemšanās, tomēr, pastiprinot kontroli valdības līmenī pār liela apmēra valsts iepirkumiem, nedrīkst pieļaut politisku ietekmi uz saimniecisku lēmumu pieņemšanu, atzina KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs.
Gadījumos, kad saistībā ar līgumiem amatpersonas Latvijas vārdā uzņemas atbildību un arī liela apmēra finansiālas saistības, līguma slēdzēju pusēm un sabiedrībai kopumā ir jāgūst pārliecība, ka finanšu līdzekļi tiek izlietoti likumīgi un lietderīgi, norādīja Vitenburgs.
"Birojs atbalsta papildu kontroles pasākumu īstenošanu un attiecīgo dokumentu izskatīšanu Ministru kabinetā pirms līgumu noslēgšanas un tehnisko specifikāciju projektu apstiprināšanas attiecībā uz lieliem darījumiem, jo, izvērtējot valdībā no juridiskā aspekta sagatavoto dokumentu atbilstību valsts interesēm, tiks novērsti iespējamie neattiecināmo izmaksu riski un veicināta amatpersonu atbildība iepirkumos," uzsvēra Vitenburgs.
Valsts kapitālsabiedrību sagatavoto dokumentu izvērtēšana no juridiskā aspekta veicinās gan Latvijas un ārvalstu uzņēmēju pārliecību par brīvas un godīgas konkurences principa ievērošanu, gan nodokļu maksātāju uzticēšanos valsts pārvaldei attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietošanu visas sabiedrības interesēs.
Galvenais gan ir tas, ka izvērtēšanas procedūrai valdības līmenī ir jābūt skaidrai un saprotamai gan pasūtītājiem, gan potenciālajiem izpildītājiem.
Jau vēstīts, ka, izvērtējot līdzšinējo līgumu slēgšanas praksi, arī pasažieru pārvadātāja pa dzelzceļu "Pasažieru vilciens" līgumu ar Spānijas uzņēmumu "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles" (CAF) un Valsts policijas līgumu ar "Vitronic", ir izdota Ministru prezidenta rezolūcija valsts līgumu slēgšanas procesa pilnveidošanā.
Ministru prezidenta rezolūcija valsts līgumu slēgšanas procesa pilnveidošanā paredz, ka turpmāk tiks veikts visaptverošs valsts interešu izvērtējums un konstatēti iespējamie riski pirms saistību uzņemšanās, kad vēl ir iespējamas juridiskas korekcijas iepirkumos, kuros līgumcena bez nodokļiem ir vismaz viens miljons latu un tiek piesaistīts Eiropas Savienības līdzfinansējums.
Paredzēts, ka turpmāk valstij nozīmīgo iepirkumu tehniskās specifikācijas kopā ar Valsts kancelejas, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas atzinumiem tiks izskatītas valdības sēdēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!