roni 20121103 - 027
Foto: DELFI Aculiecinieks
3. novembrī, Jelgavas jahtklubā norisinājās ”Jelgavas roņu kauss 2012”, kur lielāko uzmanību radīja Saeimas deputāta dalība un pilsētas preses fotogrāfu komandas sniegums.

Roņu sacensības Jelgava jau ir iegājusies tradīcija, un arī šoreiz pulcēja gandrīz simts dalībniekus. Starp entuziastiem bija viesi no ārvalstīm – Igaunijas, Krievijas un Lielbritānijas. Tomēr lielāku interesi izsauca sacensību debitanti.

Lielu pārsteigumu radīja Saeimas deputāta Viktora Valaiņa dalība 25 m garā distancē brasā. Lai arī deputāts nebija no ātrākiem peldētājiem, toties ar godu pieveica visu distanci.

Komandu stafetē uzmanību piesaistīja ”Foto roņi”, kurā startēja gandrīz visi pilsētas preses fotogrāfi. Komandas līderis Agris Samcovs (Zemgales Ziņas) spēja pierunāt pārējos dalībniekus ar savu neatlaidīgu raksturu un stāstiem, ka tas nav nemaz tik traki. Viņa vārdiem noticēja Sanda Bērziņa (Novaja Gazeta, Jelgavniekiem.lv), Gunārs Timermanis (Foto-Video.lv) un Jūsu padevīgais kalps Ruslans Antropovs (rusantro.com).

(teksta turpinājums zem fotogalerijas)


No visiem pārējiem dalībniekiem, es biju pats nesagatavotākais, jo neesmu ne trenējies, ne ar auksto ūdeni aplējies. Nolēmu, ka, ja sākšu mēģināt gatavoties, tad palielināsies iespēja, ka atteikšos. Tāpēc devos pie starta, nedomājot ne par auksto ūdeni, ne par pārējām šausmām, kas var ienākt prātā.

Pirms starta labi izvingrojos un iesildījos. Tas palīdz nenosalt, kamēr gaidi savu kārtu, stāvot halātā un čībās. Starts tiek dots jau ūdenī. Nirt, kā baseinā nedrīkst, tāpēc nākas kāpt ledainā ūdenī (+4) un gaidīt, kad komandas biedrs nodos stafeti. Pēc starta sāku peldēt, kā tas pierasts baseinā vai kādā citā ūdens tilpnē. Bet jau pēc dažiem metriem aukstums aizrāva ciet elpu un palika grūti elpot. Galvu pārņēma reibonis, bet sapratu, ka jāturpina peldēt, jo izkāpt no ūdens var tikai trases galā.

Kad tiek atpakaļ uz sauszemes, organisms pārdzīvo nākamo šoku. Lai sasildītos, ķermenis palielina asinsriti un miljards karstu adatiņu sāka durt mani no iekšpuses. Šoks pārgāja pēc kādām 2-3 minūtēm un palika tikai patīkama siltuma sajūta. Organisms turpināja sevi sildīt vēl kādas trīs stundas, sniedzot ārkārtīgi patīkamu sajūtu. Visa atlikusī diena pagāja patīkamā pacilājuma sajūtā. Ja pirms peldēšanas biju nolēmis vairs nekad nelīst aukstā ūdenī, tad tagad mans viedoklis vairs nav tik radikāls. Iespējams, ka kādreiz atkārtošu šo piedzīvojumu, ka arī Jūs aicinu to izmēģināt. Tas nav tik traki, kā liekas no malas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!