Administratīvā rajona tiesa pieprasīs dokumentus no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), lai izlemtu, vai izskatīšanai tiesā pieņemams Apvienības pret nacismu vadītāja Jāņa Kuzina pieteikums, kurā viņš apstrīdējis komisijas lēmumu nesākt otro parakstu vākšanas kārtu par ierosinājumu grozīt Pilsonības likumu un automātiski piešķirt pilsonību visiem nepilsoņiem.
Kuzina pieteikumā konstatēti trūkumi - nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, lai tiesa varētu izlemt, vai pieteikums pieņemams izskatīšanai, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.
Kuzina pieteikums atstāts bez virzības līdz 27.novembrim. Šajā laikā tiesa pieprasīs dokumentus no CVK un izlems par pieteikuma pieņemšanu izskatīšanai, vai atteikšanos to darīt.
Jau vēstīts, ka Kuzins pieprasa tiesai atcelt CVK lēmumu par parakstu vākšanas nesākšanu un uzlikt komisijai par pienākumu sākt parakstu vākšanu. Kuzins CVK atteikumu sākt parakstu vākšanu uzskata par prettiesisku, un uzskata, ka viņš var prasīt lēmumu atcelšanu, jo ir viens no aptuveni 12 000 cilvēku, kuri parakstījušies par likumprojektu.
CVK iepriekš pārvilka svītru pilsonības referendumam, nolemjot neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".
Apvienības "Par cilvēka teisībām vienotā Latvijā" pārstāvji, radikāli noskaņotais aktīvists Vladimirs Lindermans un domubiedri septembra sākumā CVK bija iesnieguši 12 686 vēlētāju parakstus par savu priekšlikumu, kas paredzēja noteikt - no 2014.gada 1.janvāra, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.
Saskaņā ar likumu ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
Pēc tam sākās publiskas diskusijas, vai šāds likumprojekts atbilst Satversmei un vai par šādiem jautājumiem var rīkot referendumu. Tika pieprasīti ekspertu viedokļi un lielākā daļa ekspertu norādīja, ka projekts nav uzskatāms par atbilstošu Satversmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!