942045_29535604
Foto: stock.xchng
Veselības ministrija (VM) un Nacionālais veselības dienests (NVD) izstrādājuši priekšlikumus grozījumiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un apmaksas kārtībā, kas cita starpā paredz noteikt stingrākas prasības ģimenes ārstiem akūto pacientu aprūpē, portālu ”Delfi” informēja NVD sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Lapiņa.

Plānotajos grozījumos iekļauti jauni ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji, kas tapuši sadarbībā ar ģimenes ārstu asociācijām un piedāvā izmaiņas ģimenes ārsta prakses darba organizācijā. Piemēram, akūtiem pacientiem ģimenes ārsta pieejamību paredzēts nodrošināt tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ārsta praksē – neatkarīgi no akūto pacientu pieņemšanas laika beigām.

Savukārt gadījumos, kad ģimenes ārsts saņems informāciju par neatliekamās palīdzības brigādes izsaukumu pie savā praksē reģistrēta pacienta, kurš izsaukuma rezultātā nebūs stacionēts slimnīcā, paredzēts, ka ne vēlāk kā nākamās darba dienas laikā ārstam būs jāsazinās ar pacientu un jāvienojas par turpmāko ārstēšanu.

Plānots, ka praksēs, kurās reģistrēto pacientu skaits ir virs 1800, veselības aprūpi nodrošinās arī otra māsa un praksē būs jāpagarina darba laiks. NVD prognozē, ka šādi uzlabosies prakses darba organizācija un pakalpojumu pieejamība.

Tāpat NVD lēš, ka jauno ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriju izpilde uzlabos hronisko pacientu aprūpi, kā arī veicinās vēža profilaktisko pārbaužu veikšanu un mazinās nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaitu vienkāršu saslimšanu gadījumos.

Vēl NVD un VM rosina visās slimnīcās ieviest saprotamu un visām ārstniecības iestādēm vienotu pieeju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā stacionārā, lai optimizētu pacientu plūsmu, kā arī noteiktu sniedzamās medicīniskās palīdzības steidzamības pakāpi.

Ņemot vērā pašvaldību un slimnīcu vēlmi izlīdzināt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valsts teritorijā, turpmāk finanšu līdzekļus slimnīcām plānots piešķirt, salīdzinot pacientu stacionēšanas gadījumus katrā slimnīcā ar valsts vidējo rādītāju. Prognozējams, ka šādi stacionāro pakalpojumu pieejamība valstī kļūs vienmērīgāka, skaidro NVD.

Atbilstoši izmaiņu projektam turpmāk NVD reizi gadā izvērtētu arī ārstniecības iestāžu sniegto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Ar slimnīcām panākta vienošanās par slimnīcu darbības novērtēšanas kvalitātes kritērijiem, atbilstoši kuriem plānots veikt salīdzinošu slimnīcu darbības analīzi un novērtējuma rezultātus publicēt NVD mājaslapā. Šādi plānots uzlabot ārstniecības iestāžu pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, skaidro NVD.

Savukārt, lai dzemdību palīdzība kļūtu pieejamāka, plānots ieviest principu ”nauda seko pacientam”, kad norēķini par sniegtajiem dzemdību pakalpojumiem tiks īstenoti atbilstoši faktiski sniegto dzemdību skaitam, kas ļaus sievietēm brīvi izvēlēties plānveida dzemdību palīdzības saņemšanas vietu.

No valsts budžeta līdzekļiem paredzēts apmaksāt arī kohleārā implanta ievietošanu ilgstoši slimojošiem darbspējīgā vecumā, lai novērstu invaliditātes iestāšanos vājdzirdības dēļ. Šī implanta ievietošana līdz šim no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāta tikai bērniem.

Grozījumu projekts paredz arī to, ka pacientiem ar humānā imūndeficīta vīrusa infekciju (HIV) ārsts infektologs būs tiešās pieejamības speciālists, pie kura varēs vērsties bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

VM un NVD izstrādātie priekšlikumi grozījumiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un apmaksas kārtībā nosūtīti saskaņošanai profesionālajām organizācijām – Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai un Latvijas Slimnīcu biedrībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!