Rīgas kanāla bebri kļuvuši bezkaunīgāki - grauž arvien tālāk esošus kokus  (193)

"Jo tālāk koki norobežoti, jo tālāk viņi grauž nākamos," nopūtās Aļeksejenko.

Departamenta direktors stāsta, ka bebri kļuvuši gudrāki un bezkaunīgāki, piemēram, pirms pāris gadiem viņš novērojis, kā bebrs mierīgi pagaidījis, kamēr pie Brīvības pieminekļa noslēdzas goda sardzes maiņa un kareivji dodas prom, un tikai tad, kad bijis drošs, ka viņu neviens kārtības sargs nepamanīs, netraucēs un nepadzīs, devies grauzt tuvējos krūmus.

Tā kā bebri pieraduši pie dzīves pilsētā, tie kļuvuši daudz drošāki, un Aļeksejenko neizslēdza iespēju, ka bada gadījumā tie varētu doties arī tālākās gaitās līdz Esplanādei vai Vērmanes dārzam, tāpēc nepieciešams tiem nodrošināt gana ērtus apstākļus dzīvesvietas tuvumā, nodrošinot papildu graužamos gan stādot speciāli bebru priekam paredzētus krūmus, gan vedot kārklus un kociņus no pašvaldības SIA "Rīgas meži" saimniecības, kas dzīvniekiem regulāri tiek novietoti kanālmalā pie Nacionālās operas.

Departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš pastāstīja, ka ap kanālmalas kokiem un apgrauztajām liepām Raiņa bulvāra malā uzstādītas pagaidu sētiņas, kas no bebru zobiem pilnībā nepasargā, tomēr apgrūtina tūlītēju piekļūšanu.

"Nepatīkami, bet liela traģēdija tā arī nav - Pļavniekos huligāni vienā piegājienā nolauž 14 no jauna stādītos kokus, promenādē - 12, vētras gāž pa 20 kokiem - tā ir normāla pilsētas dzīve," sacīja Kļaviņš.

Vides pārvaldes vadītājs joprojām ir cieši pārliecināts, ka ar bebriem sadzīvot ir iespējams - ir tikai jāatrod pareizā pieeja, un pilsēta no dzīvās radības klātbūtnes būs tikai ieguvēja.

Kļaviņš uzsvēra, ka bebrus nomedīt un "deportēt" nebūtu nekādas jēgas, jo pilsētas kanālā tiem ir gan nepieciešamie dzīves apstākļi, gan barība, tāpēc agrāk vai vēlāk tajā iemitināsies jauni dzīvnieki, tikai tie alas raks jaunās vietās.

Patlaban pilsētas kanālā bebri mīt divās vietās - viena ala izrakta pie Nacionālās operas, otra - kanāla pretējā pusē. Departamenta speciālisti gan nav izpētījuši, vai kanālā dzīvo divas bebru ģimenes, vai tās ir vienas bebru saimes divas mājas.

Kā ziņots, līdz šā gada sākumam ar dzelzs sētiņu nožogoti 27 kanālmalas koki, tādējādi tos pasargājot no bebriem, tomēr Rīgas kanālmalā vēl būtu nepieciešams nožogot ap 140 kokus. Martā kanālmalas koku mehāniskajiem aizsardzības pasākumiem pret bebru postījumiem piešķirti papildu 3594 lati.

Paralēli bebri tiek baroti arī ar zariem, kuru piegāde gadā pilsētai izmaksā ap 2000 latu.

Rīgas kanāla apstādījumus, kokus, to saknes un krasta nostiprinājuma pāļus bebri brīvi grauza līdz 2010.gadam, kad tika nolemts rīkot ideju konkursu, lai meklētu labākos risinājumus, kā ar šiem dzīvniekiem sadzīvot. Konkursā tika saņemtas 66 idejas.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, nolemts kanālmalā esošos kokus apjozt ar aptuveni 1,2 metrus augstām dekoratīvām metāla kaluma režģu sētiņām, lai bebri netiktu klāt kokam un to neatgriezeniski nesabojātu, savukārt citviet pilsētā izmēģināts paņēmiens koku stumbrus apstrādāt ar ķīmisku vielu, kas bebriem negaršo.

Vienlaikus kanālmalas bebriem ierīkota no meža atvestās barības novietne, kā arī tiek veidoti speciāli stādījumi šim nolūkam. Bebri ir diezgan drosmīgi, tāpēc ar laiku no bebru problēmas pilsēta pamazām ieguvusi arī patīkamu efektu - cilvēkiem ir iespēja vērot, kā bebri grauž tiem barotavā atvestos kociņus.

Kļaviņš jau iepriekš norādījis, ka bebri pārvietojoties salīdzinoši ātri un viegli pārvar 200 līdz 300 metrus - aptuveno attālumu no kanāla līdz ielai, tramvaja sliedēm, Latvijas Nacionālajai operai un Krievijas vēstniecībai, un, ja tiem tuvākajā apkārtnē nebūs pieejami pārtikas krājumi, viņi varētu doties barības meklējumos tālāk pilsētā.