Āboltiņa: ja grozījumus referendumu ierosināšanas kārtībā vēlreiz atgrieztu Saeimā, nevarētu runāt par kompromisu  (54)

Āboltiņa norādīja, ka viņa aicinātu deputātus izmantot tiesības un sūtīt šo likumprojektu atpakaļ prezidentam, kas nozīmētu, ka tas būtu jāizsludina tāds, kāds tas tika pieņemts.

Saeimas priekšsēdētāja arī piebilda, ka opozīcijai patlaban ir tiesības rīkoties, un tās var izmantot ļoti dažādos veidos. Opozīcijas pārstāvju nostāju jautājumā par referendumu ierosināšanas kārtības izmaiņām Āboltiņa saista ar viņu "pseidorūpēm par demokrātiju", jo līdz šim politiķe, strādājot Saeimā, neesot manījusi šo politisko spēku rūpes ne par demokrātiju, ne par cilvēku paplašinātām tiesībām izteikt savas vēlmes.

Āboltiņa arī piebilda, ka pēdējo divu referendumu - par krievu valodas statusu un apturētā referenduma par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem - mērķis ir radīt nestabilitāti Latvijā. Laikā, kad Latvijā atkopjas no ekonomiskās krīzes un kad vajadzētu runāt par valsts attīstību, mēģina cilvēkos radīt spriedzi uz etniskā pamata vai dalīt viņus pilsoņos vai nepilsoņos, skaidroja Āboltiņa, piebilstot, ka šāda dalījuma nekad neesot bijis.

Viņa arī vērsa uzmanību, ka šodien pieņemtajā likumā ir precīzi noteiktas Centrālās vēlēšanu komisijas tiesības, un ir ļoti svarīgi, lai šīs normas stātos spēkā. "Publiski strīdamies tikai par 30 000 un 154 000, savukārt Satversmē ir noteikta viena desmitā daļa vēlētāju," akcentēja Saeimas priekšsēdētāja, piebilstot, ka atkarībā no pilsoņu loka šis skaitlis varētu būt lielāks vai mazāks.

Kā ziņots, Saeimas opozīciju pārstāvošās partijas - apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - plāno atkārtoti vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu neizsludināt grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kuri nosaka, ka no 2015.gada referendumu rosināšanai būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.

Saskaņā ar koalīcijas šodien atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu. Abos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc tam organizēs otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā būtu savākti 10% jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu, kas nepieciešami tautas nobalsošanas rosināšanai.

Taču pēc 2015.gada iniciatoriem būs uzreiz pašiem jāsavāc 154 000 vēlētāju parakstu vienā apliecinājumu vākšanas reizē.

Jau vēstīts, ka ZZS un SC deputāti, savācot vairāk nekā nepieciešamos 34 parakstus, iepriekš jau rosināja vākt parakstus par referenduma rīkošanu saistībā ar tautas nobalsošanas organizēšanas kārtības maiņu. "Referenduma par referendumiem" iniciēšana tomēr netika turpināta, jo Valsts prezidents Andris Bērziņš likumprojektu atkārtoti nodeva izskatīšanai Saeimā.