Tā skaidroja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs, galvenais valsts inspektors Jānis Asaris, paužot, ka, viņaprāt, šis ir tas gadījums, ka Krievijas uzņēmēja investīcijas, iespējams, bijušas tikai formālas, lai iegūtu uzturēšanās atļauju, bet pagaidām tās nav devušas pilnīgi neko šim kultūras piemineklim.
"No mūsu pieredzes, manuprāt, šīs ir kārtējās sekas tam normatīvam, ka valsts nolēma uzturēšanās atļaujas izsniegt apmaiņā pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, taču realitātē tās neizpaužas kā investīcijas, kas kaut ko uzlabotu un attīstītu. Zentenes pils nav vienīgais šāds gadījums, kad formāli tiek nopirkts īpašums un tas paliek pamests," pauda Asaris.
Viņš uzskata, ka līdztekus tam, ka pašvaldībām ir iespēja nepiemērot nodokli īpašumiem ar pieminekļa statusa apgrūtinājumu, kuri jāuztur un nenes peļņu, likumdevējam būtu jāparedz arī pretējas nozīmes normatīvs, kurš pretēji - dotu pašvaldībai tiesības palielināt nodokli gadījumos, kad īpašnieks nerūpējas par šo īpašumu, samazinot tā vērtību un apdraudot to.
"Manā skatījumā Tukuma novada gadījums ar Zentenes pili ir līdzīgs tam, kādā situācijā un stāvoklī patlaban ir Ķemeru sanatorija," pauda Asaris.
Viņš arī minēja, ka Zentenes pils gadījumā situāciju apgrūtinot tas, ka Bestuževam bija pilnvarots pārstāvis īpašuma pirkšanas darījumam, bet šī vietējā pārstāvja pilnvaras beigušās līdz ar īpašuma iegādi, un tam nav pilnvarota pārvaldnieka Latvijā, un neesot zināms, vai īpašnieks Krievijā vispār saņem pašvaldības un VKPAI sūtītos dokumentus. Šāda pilnvarota vietējā pārstāvja nepieciešamība nav obligāta, un tāpēc radusies situācija ar formāli esošu īpašumu.
"Nesen es pats apmeklēju šo objektu, un jāatzīst, ka par graustu to vēl nevar nosaukt. Turklāt tam 90.gados tika veikti daži restaurācijas darbi, un skolas laikā tas tika uzturēts, bet būve ir bēdīgā stāvoklī, un tās stāvoklis pasliktinās, tāpēc ir atbalstāmi, ja pašvaldība vismaz atrastu iespēju pasargāt šo objektu no vandālisma," skaidroja VKPAI Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs.
Asaris piebilda, ka situācija esot grūta arī pašvaldībai, jo viņš atceras, ka Zentenes pili nolēma izsolīt tāpēc, ka pašvaldība secināja, ka tās uzturēšana rada apgrūtinošus zaudējumus un ēka nav nepieciešama pašvaldības funkcijām, turklāt tikai pēc atkārtotām izsolēm bez rezultātiem radies šis pircējs.
Tukuma novada domes Juridiskās nodaļas vadītāja Lelde Bičuša informēja, ka pirkuma līgumā ir noteikts, ka īpašnieks trīs gadu laikā no īpašuma iegādes dienas veic ieguldījumus īpašuma tehniskā stāvokļa uzlabošanā un atjaunošanā par kopējo ieguldījumu summu, kas nav mazāka par diviem miljoniem eiro (1,4 miljoniem latu), ievērojot Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasības.
Tāpat līgumā ir noteikts, ka pircējs vismaz vienu reizi mēnesī nodrošina publisku pieejamību Zentenes muižas parkam un piecu gadu termiņā no pirkuma līguma reģistrēšanas zemesgrāmatā dienas neatsavina īpašumu citai personai, neieķīlā to, nesadala un neapgrūtina ar jebkādām citām lietu tiesībām. Atsevišķu telpu nodošanu citu personu lietošanā īpašnieks drīkst veikt tikai ar pārdevēja rakstveida atļauju. Nekas cits speciāli uzsvērts pirkuma līgumā par to, ko pircējs darīs ar pili, nav, skaidroja Bičuša.
Viņa informēja, ka īpašuma iegādi izsolē īstenoja Bestuževa pilnvarots pārstāvis. Vai īpašnieks pēc īpašuma iegādes vispār ir bijis Tukuma novadā, šādu ziņu pašvaldības rīcībā nav, jo pašvaldībā viņš nav ciemojies.
Par īpašumu Krievijas miljonārs nav licies ne zinis, kopš pirkuma līguma noslēgšanas
dienas pirms pusotra gada.
Vienīgā komunikācija ar īpašnieku no pašvaldības puses šogad veidojusies tāda, ka konstatēta īpašuma nesakopšana, un uz līgumā norādīto īpašnieka adresi Maskavā šogad, no janvāra līdz jūnijam, atkārtoti sūtīti brīdinājumi par nesakoptu īpašumu un aicinājumi īpašumu sakopt, tāpat divreiz noformēts Administratīvā pārkāpuma protokols, abas reizes piemērojot 100 latu sodu. Pēdējā vēstule ar lēmumu par naudas soda uzlikšanu neatvērta atnākusi atpakaļ. Naudas sodi nav samaksāti, nekādas atbildes reakcijas uz minēto saraksti nav saņemtas, informēja Bičuša.
Saskaņā ar likumu un noslēgto līgumu pašvaldībai ar pils nākotni pašlaik nav īsti pamata lemt un deputātiem vai speciālistiem kopā sanākt, jo pagājusi puse no pirkuma līgumā noteiktā termiņa, kura laikā īpašniekam bija jāiegulda īpašumā finanšu līdzekļi. "Mans viedoklis, ka juridisks pamats sākt darbības pils atgūšanai pašvaldības īpašumā iestāsies 2014.gada 26.aprīlī," skaidroja Bičuša.
"Pirkuma līgums neparedz iespēju mums kaut kā ietekmēt īpašnieku ātrāk. Protams, turpinās iespēja pastāvīgi sodīt īpašnieku par nesakoptu īpašumu ar administratīvajiem sodiem," pauda Tukuma novada domes Juridiskās nodaļas vadītāja.
Kā ziņots, 2011.gada 28.aprīlī Tukuma novada domes sēdē deputāti apstiprināja nekustamā īpašuma "Skolas pils" Zentenes pagastā, Tukuma novadā, 12.aprīlī rīkotās izsoles rezultātus, kas nosaka, ka tiesības iegādāties Zentenes pili ieguvis Bestuževs.
Novada dome Bestuževu atzina par izsoles uzvarētāju ar tiesībām nekustamo īpašumu "Skolas pils" Zentenes pagastā iegūt īpašumā par 131 000 latu.
Kā liecina internetā pieejamā informācija, Krievijas miljonārs Bestuževs minēts kā IT kompānijas "NT Computer" prezidents. Savulaik viņš tika iekļauts 500 Krievijas miljonāru reitingā.
Jau ziņots, ka Sēmes un Zentenes pagastu pārvalde plāno 2013.gada Tukuma novada budžetā iekļaut 1800 latu Zentenes pils apsardzei un uzturēšanai, jo Zentenes muižas pili nopirkušais Krievijas miljonārs Bestuževs par īpašumu neliekas ne zinis.
Sēmes un Zentenes pagastu pārvalde patiešām ierosina plānot 2013.gada Tukuma novada pašvaldības budžetā iekļaut 1800 latu Zentenes pils uzturēšanai, lielāko finansējuma daļu atvēlot apsardzei. Budžets vēl nav pieņemts, nav pat sākta tā apspriešana, tādēļ pāragri runāt par šādas summas akceptēšanu, skaidroja Bičuša.
Juridiskās nodaļas vadītāja skaidroja, ka signalizācijas ierīkošana nepieciešama, jo 2011./2012.gada laikā nezināmi vandaļi vairākkārt bija atlauzuši pils logiem no iekšpuses aiznaglotos dēļus ar mērķi pili izlaupīt, kā arī jaunieši vienkārši mēdzot iekļūt pilī un ālēties. Bija sākts arī kriminālprocess par pilī demontētiem un jau sazāģētiem radiatoriem, kurš pierādījumu trūkuma dēļ tika izbeigts. Pils iekšpusē atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi. Tāpat nepieciešama teritorijas pļaušana, lai neveidotos kūla, kas ir ugunsbīstama.
Visi pierādījumi par iztērētajām summām pagastu pārvaldē tiek saglabāti un nepieciešamības gadījumā tiks lūgts pils īpašniekam tās samaksāt. Ja viņš atteiksies samaksāt labprātīgi, pašvaldība iztērētos līdzekļus obligāti piedzīs tiesas ceļā, pauda Bičuša.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!