Sarkanbaltsarkanās lentītes apmeklētājiem dala arī Latvijas armijas karavīri.
Cilvēki ir noskaņoti svinīgi, pārsvarā visiem esot svētku sajūta. Svecītes iedegt ierodas gan gados jauni, gan veci cilvēki, nāk ģimenes ar bērniem.
Svecītes iededza arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Daudz cilvēku pulcējas arī Strēlnieku laukumā, kur deg ugunskurs, ar priekšnesumiem uzstājas grupas "Auļi" un "Vilki".
Jau ziņots, ka šajā dienā pirms 93 gadiem, 1919.gada 11.novembrī, Rīgas iedzīvotāji un jaunizveidotās Latvijas armijas vienības sakāva Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadīto armiju, tāpēc par godu šim notikumam Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena.
1919.gada 8.oktobrī krievu pulkveža Pāvela Bermonta un vācu ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadītā 50 000 vīru armija sāka uzbrukumu Rīgai. Latvijas valdības rīcībā tobrīd bija tikai 544 virsnieki un 10 662 karavīri. Bermontieši ātri nonāca Daugavas kreisajā krastā, Latvijas armija atkāpās uz labo krastu un pacēla Daugavas tiltus.
Bermontiešu draudi Rīgai tās iedzīvotājos radīja milzīgu patriotismu, un uz ierakumiem Daugavmalā devās gan studenti, gan skolēni. Notikumu gaitu ietekmēja arī angļu un franču karakuģu ierašanās Daugavā, tie 15.oktobrī atklāja uguni uz Bolderāju un Daugavgrīvas cietoksni. Latviešu karavīriem radās iespēja pārcelties pāri Daugavai un ieņemt Daugavgrīvu un Bolderāju. 4.novembrī Rīgas 6.kājnieku pulks ieņēma Anniņmuižu un Bolderāju, 9.novembrī tika atbrīvots Zasulauks.
1919.gada 11.novembra rītā bermontieši bija izdzīti no Pārdaugavas. Rīga bija atbrīvota. Sāka zvanīt baznīcu zvani, sajūsminātie rīdzinieki pulcējās ielās.
1919.gada 11.novembrī tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi "Par Latviju", un 11.novembris tika pasludināts par Lāčplēša dienu.
Cīņās ar bermontiešiem Latvijas armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
