Divi opozīcijas deputāti lūdz Valsts prezidentu atkārtoti atdot Saeimai referendumu likumu  (15)

ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola portālam "Delfi" pastāstīja, ka šādi nolemts rīkoties, jo frakcijas neuzstāj uz "referendumu par referendumu", kā tas būtu gadījumā, ja Valsts prezidentam iesniegtu trešdaļas deputātu jeb 34 tautas kalpu iesniegumu ar lūgumu neizsludināt likumprojektu. Tādā gadījumā prezidentam būtu divas iespējas - nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai vai likumprojektu nodot tautas nobalsošanai.

"Mūsu frakcijas neuzstāj uz referenduma rīkošanu par šo jautājumu, bet gan uzskata, ka likumprojekts ir nepilnīgs un līdz galam neizstrādāts, tāpēc atgriežams atkārtotai skatīšanai Saeimā," skaidroja deputāte. Reizniece - Ozola aizvadītajā nedēļā uzsvēra - ZZS frakcija pilnībā piekrīt viedoklim, ka Saeimas vairākuma lēmums, ka pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem pašiem būtu jāsavāc un jāapmaksā aptuveni 154 000 parakstu, ir solis pretī demokrātijas mazināšanai Latvijā.

Pagājušajā nedēļā pēc tam, kad Saeimas vairākums bija nobalsojis par tautas nobalsošanas likuma grozījumiem, opozīcijā esošās SC frakcijas deputāts Valērijs Agešins portālam "Delfi" gan teica, ka prezidentam varētu iesniegt 34 deputātu parakstītu lūgumu neizsludināt šo likumprojektu.

Agešins šo likumprojektu nosauca par "tautai nedraudzīgu un tiešu demokrātiju ierobežojošu", jo Saeimai neesot mandāta ierobežot tautas tiesības paust savu viedokli un referendumā labot parlamentāriešu pieļautās kļūdas, tāpēc esot skaidrs, ka 154 000 parakstu slieksnis referenduma ierosināšanas autoriem pēc 2015.gada nav pieļaujams.

Tāpat koalīcijas deputāti, pēc Agešina teiktā, esot "atrāvušies no reālās dzīves" un "balstās uz mītiem", uzskatot, ka visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem 2015.gadā būs pieeja datoram un interneta pieslēgumam, lai referendumus varētu rosināt un tajos piedalīties, izmantojot e-parakstu.

Līdzšinējā kārtība paredz, ka referendumu ierosinātājiem jāsavāc pašiem 10 000 parakstu, bet pārējos parakstus vāc Centrālā vēlēšanu komisija par saviem līdzekļiem. Saeima šo kārtību mainīja, liekot līdz 2015.gadam pilsoņiem pašiem savākt 30 000 parakstu, bet pārējo parakstu vākšanu apmaksātu valsts, taču pēc 2015.gada referendumu iniciatoriem jau pašiem būs jāsavāc visus aptuveni 154 000 nepieciešamo parakstu.

Lai šī kārtība stātos spēkā, tā vēl būs jāizsludina Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš paudis atbalstu 30 000 parakstu slieksnim referenduma ierosināšanai.

Jau vēstīts, ka likumprojekts paredz atvieglot parakstu vākšanas procedūru, nosakot iespēju tos vākt arī bez maksas elektroniski, kā arī apstiprināt ne tikai pie zvērināta notāra, bet arī dzīvesvietas deklarēšanas vietā pašvaldībā, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, kā arī novadā vai pagastā pie pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksa par paraksta apliecināšanu nevarēs pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās.