Ar pieteikumu ST vērsās 30 Saeimas deputāti, tostarp, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, vairāki "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķi.
ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska atgādināja, ka 12. janvārī ST tika saņemts deputātu pieteikums, kurā izvirzīti vairāki prasījumi.
Deputāti ST pauduši uzskatu, ka vairākas likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" normas neatbilst Satversmei. Viņu vērtējumā, tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti jautājumi, kas groza valsts konstitucionālos pamatus, tostarp jautājums par valsts valodas statusa maiņu, pat ja Satversmē vārdiski tas nav paredzēts.
Lai arī Satversme to tieši neparedz, tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti ne tikai tie jautājumi, kas tieši minēti Satversmes 73.pantā un ir konstitucionāli, bet vēl jo vairāk jautājumi, kas ir antikonstitucionāli, uzskata prasības iesniedzēji.
Savukārt Saeima nepiekrita deputātu viedoklim, norādot, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei.
Saeima nepiekrīt pieteikuma autoru norādītajam, ka apstrīdētajās normās neesot paredzēta procedūra, kādā valsts institūcijas izvērtē vēlētāju iesniegtus likumprojektus un ka apstrīdētās normas pieļaujot tautas nobalsošanas rīkošanu par likumprojektiem, kas neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Saeima ST norādījusi, ka Satversmes pieprasa, lai viena desmitā daļa vēlētāju, īstenojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniegtu "pilnīgi izstrādātu" likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šāda prasība uzliekot pienākumu attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu noformēt atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, kā arī izvērtēt tā iespējamo atbilstību Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.
Gadījumos, kad vēlētāji ir parakstījušies par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kas nav noformēts atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām vai neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām, vai arī kaut kādā citā ziņā nav pilnīgi izstrādāts, Satversme un Likums paredzot vairākas institūcijas, kurām esot pienākums šādu izvērtējumu veikt.
Saeima uzsver, ka tas, ja kādā gadījumā valsts institūcijas nav pienācīgi piemērojušas Satversmes un Likuma normas, automātiski nenozīmē šo normu neatbilstību Satversmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
