Elksniņš bija ierosinājis turpmāk pielaidi valsts noslēpumam Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un deputātiem, Ministru prezidentam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram izsniegt bez SAB veiktas personas iepriekšējas pārbaudes.
Pats deputāts komisijas sēdē uzsvēra, ka ideju par pielaides piešķiršanu bez šādas kandidātu pārbaudes smēlies no Vācijas Bundestāga pieredzes un Eiropas Padomes izstrādātajiem kritērijiem. Tas veicinot lielāku caurskatāmību par pielaižu izsniegšanas procedūru.
Iepriekš pielaide valsts noslēpumam netika piešķirta SC frakcijasvadītājam Jānim Urbanovičam, frakcijas deputātiem Sergejam Mirskim un arī Elksniņam. Līdz ar to Urbanovičs un Elksniņš nevarēja darboties Saeimas Nacionālās drošības komisijā, savukārt Mirskis atstāja Saeimas Ārlietu komisiju.
Likums noteic, ka pieeja valsts noslēpumam tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, kura saukta pie kriminālatbildības un bijusi notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kā arī par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības.
Pielaide tiek arī atteikta, ja persona ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav ES vai NATO dalībvalsts, drošības dienesta darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Likums arī paredz, ka pielaide nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.