Saeima 'referenduma likumu' uzskata par Satversmei atbilstošu un lūdz lietu izbeigt  (7)

Saeima šajā lietā ir atbildētāja statusā. Lietu ST ierosināja pēc 30 Saeimas deputātu, tostarp, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputātu, vairāku "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķu pieteikuma.

Kusiņš šodien ST sēdē arī lūdza izbeigt tiesvedību šajā lietā. Taču, ja ST nepiekritīs lietu izbeigt, tad Kusiņš lūdza atzīt apstrīdēto normu par Satversmei atbilstošu.

Apstrīdētās normas pēc savas būtības nosaka tieši to pašu, kas paredzēs valsts pamatlikumā, tāpēc var uzskatīt, ka tām ir konstitucionālais rāmis, tiesā bilda Kusiņš.

Viņš arī sacīja, ka pieteikuma iesniedzēji kļūdaini sapratuši, ka tautas nobalsošanu var ierosināt par visiem jautājumiem, taču jau Satversmē ir uzskaitīti jautājumi, par kuriem tautas nobalsošanu nevar sākt. Proti, pamatlikuma 73.pants nosaka - tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļa tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm.

Tāpat parlamenta pārstāvis ST skaidroja, ka apstrīdētas normas liek vērtēt vēlētāju iesniegtos likumprojektus, kā arī pastāv iespēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu nerīkot otro parakstu vākšanas kārtu pārsūdzēt tiesā.

Advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ST pārstāv pieteicējus - likuma apstrīdētājus, tiesā norādīja, ka strīdīgajā likumā nav ietverts jēdziens "pilnīgi izstrādāts" likumprojekts. Viņaprāt, likumdevējam ir uzliekams pienākums konkretizēt šos principus, lai gan tie jau ir ietverti pamatlikumā.

Jau vēstīts, ka 12. janvārī ST tika saņemts deputātu pieteikums, kurā izvirzīti vairāki prasījumi. Lietas izskatīšanā pieaicināts arī Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvis deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Valsts prezidenta pārstāvis Edgars Pastars, tiesībsarga pārstāve Gundega Bruņeniece, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, advokāte Inese Nikuļceva no Eiropas tiesību biroja, biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes profesors Aivars Endziņš un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Pleps.

Deputāti ST pauduši uzskatu, ka vairākas likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" normas neatbilst Satversmei. Viņu vērtējumā, tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti jautājumi, kas groza valsts konstitucionālos pamatus, tostarp jautājums par valsts valodas statusa maiņu, pat ja Satversmē vārdiski tas nav paredzēts.

Lai arī Satversme to tieši neparedz, tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti ne tikai tie jautājumi, kas tieši minēti Satversmes 73.pantā un ir konstitucionāli, bet vēl jo vairāk, jautājumi, kas ir antikonstitucionāli, uzskata prasības iesniedzēji.

Savukārt Saeima nepiekrita deputātu viedoklim, norādot, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei.

Saeima nepiekrīt pieteikuma autoru norādītajam, ka apstrīdētajās normās neesot paredzēta procedūra, kādā valsts institūcijas izvērtē vēlētāju iesniegtus likumprojektus un ka apstrīdētās normas pieļaujot tautas nobalsošanas rīkošanu par likumprojektiem, kas neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Saeima ST norādījusi, ka Satversmes pieprasa, lai viena desmitā daļa vēlētāju, īstenojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniegtu "pilnīgi izstrādātu" likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šāda prasība uzliekot pienākumu attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu noformēt atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, kā arī izvērtēt tā iespējamo atbilstību Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Gadījumos, kad vēlētāji ir parakstījušies par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kas nav noformēts atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām vai neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām, vai arī kaut kādā citā ziņā nav pilnīgi izstrādāts, Satversme un Likums paredzot vairākas institūcijas, kurām esot pienākums šādu izvērtējumu veikt.

Saeima uzsver, ka tas, ja kādā gadījumā valsts institūcijas nav pienācīgi piemērojušas Satversmes un Likuma normas, automātiski nenozīmē šo normu neatbilstību Satversmei.