FB-KV08855
Foto: F64

Pārdalīt valsts finansējumu par labu kvalitatīvām studiju programmām valsts augstskolās varētu jau nākamajā mācību gadā – no 2013.gada septembra, žurnālistiem trešdien pavēstīja nozares ministrs Roberts Ķīlis.

Ar finansējuma pārdales piedāvājumu Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) klajā varētu nākt tuvāko nedēļu laikā. Augstskolu sašutumu par reformu ministrs uztver kā emocionālu reakciju. Ķīlis aicināja augstskolas stingri ievērot arī pašu iepriekš apliecināto, ka kvalitāte ir galvenais nosacījums augstākajā izglītībā.

"Viens no svarīgākajiem jautājumiem, ja ne pats svarīgākais, augstākās izglītības jomā ir studiju kvalitāte – to ar saviem vārdiem ir apliecinājis gandrīz ikviens nozares pārstāvis. Pašlaik aicinu visus nozares pārstāvjus to apliecināt ar reālu rīcību," paziņoja Ķīlis.

Ministrs sacīja, ka sarunas par valsts finansējuma pārdali starp studiju programmām, naudu novirzot labākajām, notiks ar visām iesaistītajām pusēm – augstskolu pārstāvjiem, darba devējiem.

"Taču, cienot augstskolu autonomiju, mans mērķis nav šo pārliecību kādam uzspiest, bet gan vienoties par to konstruktīvā ceļā. Šā iemesla dēļ Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās augstskolas jau no nākamās nedēļas esmu aicinājis uz individuālām sarunām, lai uzklausītu pašu augstskolu viedokli par to, kā tās saredz līdzekļu pārdali un koncentrāciju kvalitatīvajās studiju programmās. Mūsu piedāvājums ir augstskolām pašām pieņemt lēmumus, un es apliecinu, ka ministrija būs atbalstošs partneris ikvienā lēmumā, kas varētu vest pie augstākas studiju kvalitātes," teica ministrs.

Ķīlis aicinās domāt par līdzekļu pārdali arī citu ministriju pārraudzībā esošajās augstskolās, jo tādas ir arī Kultūras ministrijai, Zemkopības ministrijai, Veselības ministrijai un vēl citām.

Pārdalot finansējumu tikai kvalitatīvām studiju programmām, būtu iespējams arī nodrošināt, ka labākajās programmās visiem studentiem ir budžeta vieta, nevis tikai daļai. "Mana pārliecība ir, ka studentiem par valsts līdzekļiem jāmācās tikai kvalitatīvās studiju programmās," paskaidroja Ķīlis.

Komentējot šaubas, ka IZM veiktais studiju pārvērtējums nav precīzs, Ķīlis norādīja, ka tas ir labākais, ko no Augstākās izglītības padomes sniegtajiem datiem par studiju programmām bijis iespējams veikt. Ministrs aicināja personas, kuras uzskata, ka iespējams izvērtējumu veikt labāk, to darīt un vēlāk iepazīstināt ar to sabiedrību.

IZM pārraudzībā esošajām augstākās izglītības iestādēm no valsts tiek finansēti aptuveni 22 tūkstoši studiju vietu.

Ņemot vērā gan IZM veikto vērtējumu, gan arī iepriekš Augstākās izglītības padomes veikto vērtējumu, no valsts budžeta nebūtu finansējamas 162 studiju programmas. Savukārt par 93 studiju programmu finansēšanu būs jāveic papildu analīze. Par kvalitatīvām IZM atzina 389 studiju programmas.

Aprēķini liecina, ka pašlaik nekvalitatīvām studiju programmām tiek novirzīti nedaudz vairāk kā trīs miljoni latu gadā.

Ķīlis uzsvēris, ka izvērtējums uzrāda, ka Latvijā ir gandrīz 400 konkurētspējīgu studiju programmu, un tās ir pelnījušas lielāku budžeta finansējumu. Savukārt nekvalitatīvajām studiju programmām turpmāk nav jāsaņem valsts budžeta līdzekļi.

Augstskolas ir kritizējušas ministrijas veikto izvērtējumu.

Mākslas augstskolu Senāts atklātā ārkārtas sēdē trešdien pat lems par neuzticības izteikšanu ministram.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!