Vai putnu nosaukums zīdaste (Bombycilla garrulus) cēlies no horizontālās dzeltenās līnijas astes galā, varam tikai minēt.
Cekuli tēviņiem ir nedaudz lielāki. Zili dzeltenais ornaments gar abu spārnu līniju nedaudz atgādina sīļa spalvu rotājumu. Tumšais zemknābja "priekšautiņš" dod pareizu minējumu, ka šis putns pieder pie zvirbuļu sugas. Bet sārti brūnais ietonējums galvas kakla rajonā rada asosiācijas ar sarkankrūtīti.
Šis ir tipisks tundras putns, kas iznīcina mušas un citus lidojošos mošķus, bet Latvijā pārvēršas par veģetārieti. Šeit viņi bariem vien uzbrūk pīlādžiem, vilkābeļu augļiem un pat dārzos atstātiem āboliem. Turklāt zīdastes mēdz būt visai ēdelīgas. Brīvajā laikā no lidošanas un gulēšanas dara to gandrīz nepārtraukti.
Universālais ēšanas stils un bara instinkti ir tie, kas nodrošinājuši šo putnu izdzīvošanas spēju. Putnu migrācijas un apmešanās teritorija ir visai plaša - no tundras plašumiem līdz pat Eiropas vidusdaļai. Iestājoties salam un beidzoties barības krājumiem, viņi no Latvijas aizceļos vairāk uz dienvidiem. Atkal uz īsu brīdi mēs zīdastes redzēsim tikai aprilī un maijā.