Rektoru padomes vēstulē premjeram norādīts, ka padome ir pārliecināta: turpmāka Ķīļa atrašanās ministra amatā vairs nevar nodrošināt kvalitatīvi plānotu un vadītu reformu procesu, ņemot vērā viņa "haotisko darbību, augstākās izglītības reformu plāna trūkumu, nevēlēšanos veidot dialogu ar augstskolām un studējošajiem".
Rektoru padome ir pārliecināta, ka Ķīlis ir padarījis par neiespējamu Latvijas augstskolu sadarbību ar ministru un arvien vairāk augstskolas novēršas no viņa.
Vēstulē norādīts, ka Ķīlis publiskajā telpā ir apliecinājis, ka ir kļūdainā programmu vērtējuma līdzautors un ir gatavs uzņemties politisko atbildību, Rektoru padome aicina Ķīli uzņemties politisko atbildību un nodemonstrēt politiķa cienīgu rīcību, atkāpjoties no izglītības un zinātnes ministra amata.
Ja ministram Ķīlim tomēr pietrūkst politiskās drosmes uzņemties atbildību un atkāpties, rektoru padome pieprasa Dombrovskim izmantot 11.Saeimā pārstāvēto un Ministru kabinetu veidojošo politisko partiju un neatkarīgo deputātu Sadarbības līgumā noteiktās ministru prezidenta tiesības pieprasīt Ķīļa demisiju.
Vēstulē norādīts, ka neskatoties uz vairāk kā gadu ministra amatā, ministrs Ķīlis joprojām nav spējis izstrādāt un piedāvāt skaidru reformu plānu un pašlaik veidojas situācija, kurā tauta tiek barota ar reformu solījumiem bet par izpildes mehānismu netiek domāts vispār vai arī ministrijas politiskā vadība cer, ka reformas īstenosies pašas no sevis.
Satraukumu rektoros rada arī IZM rīcībnespēja, gan ilgstoši dreifējot bez reāla vadītāja valsts sekretāra personā, gan citos ierēdniecības līmeņos. To spilgti parāda tā dēvētā "alternatīvā vērtējuma" izraisītais skandāls. Citās valstīs ministrs būtu bijis spiests atkāpties, ja viņa ierēdņiem būtu ienācis prātā pārvērtēt starptautisko ekspertu vērtējumu. Ministra aktivitātēm publiskajā telpā ir maz sakara ar kārtējo darbu izpildi ministrijā.
Augstākās izglītības jomā IZM būtu bijis jāveic trīs vienkāršas lietas - jāizbeidz ilgstošā arogance pret 2011.gada vasarā pieņemtajiem Augstskolu likuma grozījumiem un jāuzsāk tos iedzīvināt, jāizpilda 2010.gadā pieņemtais Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. - 2012. gadam, un jāpārskata augstprātīgā attieksme pret nozares profesionāļiem un nekavējoties jāuzsāk sadarbība jauna reformu plāna izstrādē. Tas nav izdarīts.
Savukārt Latvijas Universitātes (LU) Senāts ceturtdien nolēmis kategoriski noraidīt alternatīvo augstskolu un studiju programmu kvalitātes vērtējumu: "Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze)" un tā tālāku izmantošanu, portālu "Delfi" informēja LU.
LU Senāts nolēmis izteikt neuzticību IZM līdzšinējai darbībai augstākās izglītības vadības jomā un aicināt steidzami izstrādāt vienotu Latvijas augstākās izglītības sistēmas plānošanas dokumentu, nodrošināt tā apspriešanu sabiedrībā un iesniegt valdībā, ietverot tā īstenošanas laika plānojumu, nepieciešamos finansiālos resursus un sasniedzamos rezultātus. Tāpat, aicināt IZM nodrošināt pieejamo Eiropas Savienības sturktūrfondu resursu izmantošanu studiju kvalitātes paaugstināšanai Latvijas augstskolās.
LU Senāts arī pieprasīs Augstākās izglītības padomei nodrošināt AIP īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", izpildes kvalitātes kontroli, novēršot pieļautās kļūdas studiju programmu kvalitātes novērtējumā, nepieļaujot manipulāciju ar starptautisko ekspertu vērtējumu un savlaicīgi informējot sabiedrību par studiju programmu kvalitātes vērtējumu. Nolemts arī uzdot LU vadībai līdz 30.decembrim izanalizēt AIP ekspertu vērtējumus, apkopot tos un iesniegt ziņojumu Senātam, un sagatavot konkrētu plānu studiju programmu kvalitātes uzlabošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
