Premjers Ķīļa demisiju nerosinās  (87)

Viņš ir pārliecināts, ka ministram ar nozares pārstāvjiem izdosies atrast vienošanos.

"Es tiešām ceru, ka ministrs šo darba stilu koriģēs un ar nozari šo dialogu īstenos aktīvāk," teica Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka konceptuāli neviens neiebilst pret pieeju, ka valsts budžeta nauda būtu jādod tikai kvalitatīvākajām studiju programmām, kā to ir rosinājis Ķīlis.

Dombrovskis paskaidroja, ka būtiskākais pašreiz ir parādīt skaidru reformu plānu un augstskolām jāgūst pārliecība par to, ka izvērtējums ir veikts pēc skaidras un saprotamas metodoloģijas un kā tas ietekmēs augstskolu finansējumu.

Lai palīdzētu Ķīlim izskaidrot iecerētās reformas, koalīcijā ir izveidota darba grupa, kas strādās kopumā arī pie reformu plāna augstākajā izglītībā, klāstīja premjers.

Tāpat viņš uzsvēra, ka būtisks jautājums ir arī profesionālās izglītības kvalitāte, jo arī profesionālajām skolām jābūt skaidrībai, kurā virzienā ministrija iet un kādi ir reformu gala mērķi.

"Tad, ja būs redzams kopējais reformu plāns un tas būs izrunāts ar nozari, būs vieglāk runāt arī par vienu vai otru konkrēto soli," sacīja Dombrovskis.

Viņš uzskata, ka lielā mērā augstskolu personāla un studentu šā brīža neapmierinātību veicinājis tieši dialoga trūkums ar nozari. Premjers atgādināja, ka iepriekšējā reizē, kad bija jautājums par augstskolu akreditāciju un nozares pārstāvji arīdzan bija neapmierināti, ministram tika lūgts šo trūkstošo dialogu īstenot un priekšlikumus saskaņot.

Tas gan prasīja apmēram mēnesi laika, bet kopumā Dombrovskis uzskata, ka toreiz izdevās atrast visām pusēm daudzmaz pieņemamu risinājumu. Tādējādi arī šajā situācijā premjers uzskata, ka ministram ir svarīgi izskaidrot savas ieceres un runāt ar augstskolu pārstāvjiem.

Jau vēstīts, ka trešdien vairākas mākslas un kultūras jomu pārstāvošās augstskolas kopīgā sēdē nolēmušas izteikt neuzticību izglītības un zinātnes ministram Ķīlim un pieprasīt viņa demisiju.

Augstskolas uzskata, ka ministrs ir nomelnojis visu Latvijas augstāko izglītību un Ķīlis ar saviem autoritatīvajiem lēmumiem, tomēr publiskojot plānus, kuri apdraud augstskolu autonomiju un demokrātiju, iedibina demokrātiskai valsts pārvaldei svešu politisko lēmumu pieņemšanas praksi.

Par neuzticības izteikšanu trešdien nolēmuši arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti.

LLU pārstāvis Aigars Ieviņš iepriekš paziņoja, ka šāds lēmums pieņemts, jo LLU studenti uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotais alternatīvais studiju programmu novērtējums ir balstīts uz nekorektu metodiku, neatspoguļojot reālo situāciju universitātē. Turklāt neesot ievērots tiesiskuma princips - nav beidzies akreditācijas process un nav uzklausīti studiju programmu īstenotāju iebildumi un paskaidrojumi par veiktajām un plānotajām aktivitātēm sliktāk novērtēto studiju programmu kvalitātes uzlabošanā.

Ķīlis pagājušajā nedēļā nāca klajā ar alternatīvu studiju programmu izvērtējumu, kas saniknoja vairākas augstskolas, kuras norādījušas, ka alternatīvais izvērtējums ir neprecīzs, tāpēc Ķīlis jānomaina.

Ņemot vērā gan IZM veikto vērtējumu, gan arī iepriekš Augstākās izglītības padomes veikto vērtējumu, no valsts budžeta nebūtu finansējamas 162 studiju programmas. Savukārt par 93 studiju programmu finansēšanu būs jāveic papildu analīze. Par kvalitatīvām ministrija atzina 389 studiju programmas.