Latvijas Republikas Proklamēšanas diena 18.novembris ir atgriešanās diena, kad šaubas aprimst, meklējumi apstājas un mēs apzināmies savu piederību Latvijai. Tā savā uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē par godu Latvijas Republikas Proklamēšanas 94.gadadienai sacīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
"Es aicinu ikkatru Latvijas patriotu turēt dziļi sirdī ieslēgtu 18.novembra piederības un kopības sajūtu, lai to nespētu nomākt nedz šaubas un glaimi, nedz bailes un meklējumi. Jo ceļš uz mājām, uz savu tautu un valsti nav atkarīgs no kādu ārēju spēku gribas un nav arī meklējams nekur tālu pasaulē. Tas vienmēr ir ar mums, tas ir ikkatrā no mums," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
"Mēdz teikt, ka tos, ko Dievs mīl, viņš pārbauda un pamāca," sacīja Āboltiņa, norādot, ka pēdējie gadi Latvijai ir bijuši sarežģītas pieredzes un mācības gadi - apjukums vērtībās un ekonomisko likumu ignorēšana ievedusi dziļā ekonomiskā krīzē, no kuras iziet "mēs spējām tikai pateicoties skaidrai politiskai vīzijai un visas sabiedrības solidāram atbalstam".
Tomēr, kā uzsver Saeimas priekšsēdētāja, ar to Latvijai uzliktie pārbaudījumi nav beigušies - Latvija tikai atgūstas no krīzes, proti, "daudzi zaudējuši darbu, daudzi iegrimuši parādos un cīnās par sava biznesa izdzīvošanu un iespējām pienācīgi nodrošināt un izskolot savus bērnus".
"Cilvēki meklē iespējas ārpus Latvijas un katra diena nāk kā jauns pierādījums tam, ka pēckrīzes situācija ir neiedomājami sarežģīta. Ekonomiskās izaugsmes rādītāji ir acīmredzami - no ekomiskās krīzes vissmagāk skartās valsts pašlaik jau esam kļuvuši par Eiropas Savienībā visstraujāk augošo ekonomiku. Taču katrs individuāli to sajutīs pēc zināma laika. Arī tie ir ekonomikas likumi," sacīja Āboltiņa.
Tomēr daudz satraucošāk par statistikas datiem esot rādītāji, ko mērīt ir grūtāk, bet kuri tautas izdzīvošanu un attīstību ietekmē tikpat būtiski.
"Tā ir uzticēšanās savai valstij. Cilvēki arvien biežāk ievēro nevienlīdzību sabiedrībā - pretstatu starp pārpilnību vienā sabiedrības daļā un nabadzību otrā. Tas vairo skepticismu pret savu valsti, kura šķietami nerūpējas par sociālo taisnīgumu," norādīja politiķe.
Viņa klātesošajiem atgādināja, ka pēckrīzes problēmas un izmisušu cilvēku dzīvesstāti ir īsti un patiesi, tie ir nopietni un to ir daudz.
"Nevienlīdzība sabiedrībā pastāv, trūkums ir ienācis daudzās ģimenēs un daudzi cilvēki dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Zemu ienākumu dēļ viņi nevar atļauties dzīvot sabiedrībā ierastu vidusmēra dzīvesveidu, netaupīt līdz pēdējam santīmam, uzklāt svētku galdu un baudīt kultūru, ar kuru pamatoti lepojamies," norādīja Āboltiņa, piebilstot, ka šos stāstus nevar atrisināt vienkārši un ātri.
"Tomēr vēlos aicināt ikkatru - nezaudēsim garu, nezaudēsim vēlmi darboties, darīsim katrs savu darbu pēc labākās sirdsapziņas un situācija vērsīsies uz labu," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
