Augstākais darba meklētāju īpatsvars - Zemgalē, Rīgā un Latgalē  (10)

Savukārt reģistrētais bezdarbs ar krietnu pārsvaru visaugstākais ir Latgalē, bet Rīgā tas ir zemākais.

Analizējot šo atšķirību iemeslus, Latvijas Bankas ekonomiste skaidro, ka augsto darba meklētāju īpatsvaru Rīgā varētu vairāk ietekmēt to iedzīvotāju skaits, kuri, lai gan ir ilgstoši bez darba, tomēr nav zaudējuši cerības to atrast. Tāpat nav izslēgts, ka daļa rīdzinieku aktīvi meklē darbu, lai gan pašlaik nav gluži bez iztikas līdzekļiem, tas ir, saņem īpašuma ienākumus, ir nodarbināti nelegāli vai strādā gadījuma darbos, un nav gatavi to atklāt aptaujā. Šie cilvēki labāka darba piedāvājuma gadījumā spētu darbu mainīt tuvāko divu nedēļu laikā - tas ir viens no darba meklētāja statusa atbilstības kritērijiem, tāpēc bezdarbnieka statusa iegūšana vai dalība pagaidu darbos nav tik aktuāla kā reģionos. Turklāt Rīgā ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars, atzīmē ekonomiste.

Pretēja situācija ir Latgalē, kur iedzīvotāji ir krietni ieinteresētāki reģistrēties kā bezdarbnieki, lai saņemtu pašvaldību pabalstus un varētu iesaistīties dažādās sociālajās programmās. Turklāt Latgalē visnozīmīgāk iezīmējas strukturālā bezdarba problēma - ilgtermiņa bezdarbnieku īpatsvars Latgalē ir 58%, vidēji Latvijā - 45%.

Ir vēl kāda atšķirība reģistrētā bezdarba struktūrā - Latgalē salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir krietni augstāks vīriešu īpatsvars bezdarbnieku sastāvā. Kā skaidro Bičevska, ja citu nozaru sniegums ir vājāks, augstākas cerības iegūt darbu ir valsts sektorā, proti, valsts pārvaldē un sabiedriskajos pakalpojumos - izglītībā un veselībā, bet šajās nozarēs vairāk tiek nodarbinātas sievietes.

"No šī varam secināt, ka strukturālo bezdarbu var ietekmēt arī reģiona nozaru struktūra un kādu nozaru dominante reģionā var sniegt priekšrocības vienam vai otram dzimumam. Tas savukārt atgādina, cik ļoti izsvērtām un precīzi mērķētām ir jābūt nodarbinātības apmācību programmām un citiem politikas instrumentiem," akcentē ekonomiste.

Analizējot iedzīvotāju procentuālo sadalījumu pēc ekonomiskās aktivitātes vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem, Bičevska norāda, ka to var raksturot ar skaitāmpantiņu: "pieci vilki vilku vilka" - seši nodarbinātie, no kuriem pieci ir algoti darbinieki un viens darba devējs vai pašnodarbinātais. Savukārt "otri pieci brīnījās" raksturo situāciju - viens darba meklētājs un četri ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, proti, pensionāri, mājsaimnieces, studenti un citi algotu darbu nestrādājošie un darbu nemeklējošie.

Straujās izaugsmes gados visnozīmīgāk nodarbināto skaits palielinājās Latgalē - no ļoti zema līmeņa, aptuveni 47%, 2004.-2005.gadā tas pakāpās līdz 58% 2008.gadā, pat nedaudz apsteidzot nodarbinātības līmeni Vidzemē.

Nodarbinātības līmenis Latgalē 2011.gadā ar tautas skaitīšanas korekciju joprojām ir augstāks nekā 2004.gadā, tomēr šis uzlabojums nav līdzējis pārspēt nodarbinātības rādītājus citos reģionos, tikai samazinājis starpreģionu izkliedi, skaidro ekonomiste. "Kopumā var teikt, ka "treknie gadi" ir nesuši arī pozitīvas pārmaiņas - iepriekš daudzi ekonomiski neaktīvie Latgales iedzīvotāji darbaspēka trūkuma un tā provocētā algu kāpuma apstākļos sāka darba gaitas. Lai arī Latgalē bezdarbs joprojām ir augsts, tomēr pozitīvi, ka iedzīvotāji ir saglabājuši interesi par darba tirgu, un lielā mērā bezdarbs, kas iepriekš bija slēpts, tagad atspoguļojas arī oficiālajā statistikā," norāda Bičevska.

Cita situācija ir Rīgā un Pierīgā. Lai gan Rīgā un Pierīgā nodarbinātības līmenis allaž bijis augstākais Latvijā, tomēr pēc samazinājuma krīzes laikā tas joprojām ir 3-4 procentpunktus zemāks nekā 2004.gadā un aptuveni deviņus procentpunktus zemāks nekā 2008.gadā. Tomēr 2011.gadā situācija varētu būt krietni uzlabojusies, lēš ekonomiste.

"Vidzeme, Zemgale un Kurzeme ar savām nodarbinātības līknēm vij musturus - kurš nu dzīpars kurā brīdī izvirzās priekšplānā," salīdzina ekonomiste, norādot, ka šajos trīs reģionos nodarbinātības līmenis ir ļoti līdzīgs. Kurzemē krīzes laikā nodarbinātības līmenis krita nedaudz mērenāk nekā citos reģionos, tomēr pēdējo gadu dati uzrāda stagnējošu dinamiku, kamēr citos reģionos noris straujāka nodarbinātības atjaunošanās, īpaši Zemgalē.

Pētījums pilnībā pieejams mājaslapā "www.makroekonomika.lv" sadaļā "Analītiskā informācija". Darbā vērtēta teritoriju attīstība, nozaru struktūra, ēnu ekonomikas rādītāji, investīciju piesaiste, uzņēmējdarbības rādītāji, nodarbinātība, iedzīvotāju ienākumi un izdevumi, nevienlīdzības un nabadzības riska rādītāji.