Jānis Vētra AIP
Foto: LETA

Patlaban augstākās izglītības sistēmā "ir iedzīts ķīlis" un līdzšinējais dialoga trūkums, kā arī neuzklausīšana ir novedusi pie nozares konflikta ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, otrdien "Latvijas Radio" sacīja Augstākās izglītības padomes (AĪP) vadītājs Jānis Vētra.

Līdz šim visas sarunas ar ministru esot bijušas vienvirziena – ja notiekot apspriedes, ministrs vienkārši sēžot pie datora un kaut ko rakstot, bet kad sanāksme beidzas, ministra viedoklis nav zināms, stāstīja Vētra.

Arī AĪP sēdes ministrs neapmeklējot un no tām izvairoties. Tieši sēdēs arī esot sīki un detalizēti izdiskutēts augstākās izglītības sistēmas novērtējums, par kuru nu ir radusies nebeidzama pārpratumu rinda.

Pēc Vētras domām, patlaban izveidojušais konflikts ir starp tiem, kas zina kā darīt un ir ar lielu pieredzi un uzstādījumu, ka kaut kas jāmaina, bet pēc principa aizej tur, nezin kur. Atnes to, nezin ko. Tieši tas arī visvairāk tracinot augstākajā izglītībā strādājošos, norādīja Vētra.

Vētra arī atkārtoti uzsvēra, ka nozares īstenotais augstākās izglītības izvērtējums ir profesionāls un adekvāts. Tā sagatavošanā piedalījušies nozares eksperti.

Vētra jau uzsvēris, ka saistībā ar AIP īstenoto Eiropas Sociālā fonda projektu "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" ir veikta virkne pārbaužu, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iegūtie dati ir viltoti. Līdz šim notikušas sešas uzraudzības sēdes, kurās nekādi pārkāpumi nav konstatēti. Tādēļ neesot pamats uzskatīt, ka pētījumā iegūtie dati varētu būt viltoti. "Tika veiktas arī virkne pārbaužu no projekta uzraugiem, kuri nekādus pārkāpumus nav konstatējuši," sacīja Vētra.

Kā ziņots, Ķīlis svētdien intervijā TV3 raidījumā "Nekā personīga" apliecināja - pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā projektā ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.

Pēc Ķīļa teiktā, projektā līdz pat 25% gadījumu ārvalstu ekspertu anketas dažādām programmām aizpildītas līdzīgi vai identiski, kas nav iespējams vai iespējams ar ļoti mazu varbūtību. Tāpat secināts, ka ārzemju eksperti aizbraukuši, neizpildot vai daļēji aizpildot anketas, proti, daļa anketas aizpildītas pēc viņu aizbraukšanas. Tāpat daļa anketas aizpildītas vēl pirms radīta datu bāze, kurās anketu datus ievadīt, un dati ievadītī ne tā kā aizpildītajās anketās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!