RSU aicina visas izglītības kvalitātes paaugstināšanā ieinteresētās puses vienoties par mērķtiecīgām un izsvērtām reformām, kas balstītas kopīgā izpratnē par Latvijas augstākās izglītības un zinātnes iespējām un neizmantot kvalitātes jautājumus politizētās diskusijās.
Universitāte šodien izplatījusi paziņojumu par studiju kvalitātes paaugstināšanu, kurā uzsver, ka studiju programmu kvalitātes celšana ir nepārtraukts process, "tādēļ esam to izvēlējušies par savu primāro uzdevumu". RSU jau šobrīd savas studiju programmas attīstot studentu un visas sabiedrības labā, ņemot par pamatu ekspertu vērtējumu, kā arī darba devēju un studējošo sniegtās rekomendācijas.
RSU uzskata, ka augstskolu padomju, kā politizētu pārvaldes instrumentu izveide, varētu apdraudēt studiju un zinātnes kvalitātes paaugstināšanu un patiesu reformu īstenošanu. Padomju ieviešana vājinātu demokrātisku lēmumu pieņemšanu augstskolās, kā arī pētniecības un zināšanu apguves procesu, tādējādi mazinot augstskolu autonomiju un palielinot atkarību no mainīgās politiskās situācijas valstī.
RSU aicina neizmantot tik būtiskos augstākās izglītības kvalitātes jautājumus politizētās diskusijās. "Vēlamies uzsvērt, ka diskusiju karstumā pastāv risks pazaudēt mērķi - pastāvīgi tiekties pēc izcilības," teikts paziņojumā.
Rīgas Stradiņa universitātes 10 fakultātēs līdzās ar medicīnu saistītajām studijām 12 gadus ir iespējams apgūt dažādas modernas sociālo zinātņu programmas. RSU šobrīd studē 7400 studenti, to skaitā 800 pastāvīgi ārvalstu studenti.
Jau ziņots, ka vairākas organizācijas, tajā skaitā vairākas augstskolas, Latvijas Studentu apvienība un Latvijas Rektoru padome prasa izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa demisiju.
Augstskolu neapmierinātību izraisījis Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais alternatīvais augstskolu studiju programmu izvērtējums. Arī Latvijas Rektoru padome uzskata, ka IZM veiktais alternatīvais augstskolu studiju programmu izvērtējums ir prettiesisks un manipulatīvs un var nodarīt grūti novēršamu kaitējumu augstākās izglītības institūciju reputācijai, tāpēc Ķīlim vajadzētu atkāpties no amata.
Savukārt Ķīlis pieļauj, ka Augstākās izglītības padome (AIP) varētu būt pašrocīgi labojusi un tādējādi viltojusi ārzemju ekspertu veikto augstskolu studiju programmu novērtējumu. Politiķis uzskata, ka līdz ar to pārmetumi, kas adresēti viņam par kļūdām IZM veiktajā alternatīvajā studiju programmu izvērtējumā, ir jāadresē AIP un tās vadītājam Jānim Vētram.
AIP vadītājs Vētra noliedz, ka AIP būtu viltojusi ekspertu vērtējuma datus par Latvijas augstskolu studiju programmu kvalitāti, un izskanējušo informāciju uzskata par nepatiesu.