Muižniece un prokuratūra apstrīd spriedumu par 2000 latu kriminālsodu  (69)

Kā portālu "Delfi" informēja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, 20.novembrī tiesa pieņēmusi gan apelācijas sūdzību, gan protestu. Lieta tagad apelācijas kārtībā būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.

Jau vēstīts, ka tiesas debatēs apsūdzība uzsvēra, ka Muižnieces vaina ir pierādīta, lūdzot sievieti atzīt par vainīgu un sodīt ar maksimālo naudas sodu, ko par šādu pārkāpumu paredz likums - 4000 latiem. Apsūdzētās advokāte Guna Kaminska bija pretējās domās, sakot, ka prokuratūrai Muižnieces vainu pierādīt nav izdevies.

Muižnieces tiesneses pilnvaras patlaban apturētas.

Kriminālprocesu pret Muižnieci pērn sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām. Muižniece arī norāda: viņa nesaprot izvirzītās apsūdzības un viņai inkriminētos pārmetumus neatzīst.

Muižniecei patlaban tiek maksāta tiesneša minimālā mēnešalga. Viņa nevar spriest lietas, taču, lai lietderīgi izmantotu viņas zināšanas, amatpersonai tiesā uzticēti citi pienākumi.

Saeima pērn 3.novembrī vienprātīgi nolēma, ka deputāti pēc būtības nelems par atļauju sākt kriminālvajāšanu pret Muižnieci.