ES lētāk varēs ievest priedes un egles koksni no Krievijas  (25)

Lielāko ieguvēju vidū ir tradicionālie Krievijas koksnes importētāji — Somija, Baltijas valstis, Polija un Vācija.

Ar nolīgumu Krievija "atver" kvotas egles un priedes koksnei, kuru ietvaros Eiropas Savienība varēs salīdzinoši lielā apjomā importēt egli un priedi ar pazeminātu eksporta nodokli. Egles eksporta nodoklis būs 13%, bet priedei — 15%, tas ir, ievērojami mazāk nekā pašlaik spēkā esošo 80% izvedmuitas likme Krievijas koksnei. Nolīgums paredz, ES būs atbildīga arī par kvotu pārvaldību, t.i., par sadalīšanu saviem ražotājiem.

Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere (V), kas izstrādāja ieteikumu Parlamenta nostājai, pirms balsojuma uzsvēra, ka šis nolīgums ir jauns pavērsiens ES un Krievijas tirdzniecības attiecībās. "Pirmo reizi ES būs atbildīga par kādas trešās valsts piešķirto kvotu administrēšanu. Tas ir solis uz stabilāku un prognozējamāku tirdzniecību ar Krieviju," sacīja Vaidere.

Krievija ilgstoši bijusi galvenais ES ievesto kokmateriālu avots (līdz 60% ES importētās koksnes nāk no Krievijas), tomēr Krievijas egles un priedes imports 2007.gadā kritās par 80%, pēc tam, kad Krievija nolēma uzlikt eksporta nodokli, lai stimulētu pati savus kokapstrādātājus.

Kopīgā ES ievesto kokmateriālu vērtība ir samazinājusies no 2,54 miljardiem eiro (1,77 miljardi latu) 2007. gadā līdz 1, 51 miljardiem eiro (1,05 miljardi latu) 2011.gadā, nodarot zaudējumus ES kokapstrādes rūpniecībai, īpaši celulozes un papīra ražotājiem.

Visticamāk lielākais ieguvējs būs Somija, kas tradicionāli ievedusi vairāk nekā 50% no visas ES ievestās Krievijas koksnes. Citi prognozējamie ieguvēji būs Latvija, Lietuva, Igaunija, Zviedrija, Vācija un Polija.

Par nolīgumu ES un Krievija vienojās saistībā ar Krievijas pievienošanos Pasaules Tirdzniecības organizācijai. Nolīgums provizoriski stājies spēkā kopš 2012. gada 22. augusta, kad Krievija oficiāli pievienojās PTO.