Ne darba devējam, ne bankas darbiniekam, ne kādam citam, ieskatoties personas pasē, nav jāzina tās tautība, ir pārliecināta Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska, kura uzskata, ka nav atbalstāmas politiskās iniciatīvas pat par brīvprātīgu tautības ierakstīšanu pasē.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šonedēļ nolēma šo jautājumu nosūtīt uz valdību, lai tur tiek pieņemts galīgais lēmums. Saeimā par to domas dalījās un pārliecinoša atbalsta šai idejai nebija.

Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja uzsvēra, ka tautības ierakstu pasē var izmantot ļaunprātīgi un tas var būt potenciāls diskriminācijas instruments, jo sabiedrībā pret dažādām tautībām ir aizspriedumi, ne tikai pret minoritātēm. Arī Darba likumā ir nostiprināta norma, ka intervijās aizliegts uzdot jautājumus par darbinieka tautību.

"PSRS ieviesa tautības ierakstu pasē 1930.gadā, un tās nacionālā politika sākotnēji bija vērsta uz priekšrocību radīšanu, pieņemot darbā un ieceļot amatā kādas grupas pārstāvjus, lai veicinātu to proporcionālu pārstāvniecību dažādās jomās. Pēc tam, kā labi zināms, tas tika izmantots mazākumtautību represijām," sacīja Kamenska.

Eksperte paskaidroja, ka Tadžikistāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna bijušajā PSRS teritorijā ir vienīgās, kas saglabājušas padomju laika obligātos tautības ierakstus personas identitāti apliecinošos dokumentos. Krievijā 2001.gadā bija plašas diskusijas un tautības ierakstu atcēla. Eiropas Savienības dalībvalstīs tādu ierakstu kā tautība identifikācijas dokumentos nav, arī Igaunija un Lietuva jau pasen atteicās no šāda ieraksta.

Pret to ir arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš norādījis, ka primāri pase ir ceļošanas dokuments, kam jāapliecina personas piederība valstij, nevis noteiktai tautībai.

"Es nesaskatu pamatojumu, kāpēc būtu nozīmīgi pasē ierakstīt personas tautību. Pase apliecina personas piederību valstij, kam ir būtiska nozīme, ceļojot dažādās valstīs. Taču personas piederība noteiktai tautībai, iespējams, būtu svarīga pašai personai, taču neapliecina tās piederību valstij. Es neuzskatu, ka tautības ierakstīšana pasē būtu piemērotākais veids, lai apliecinātu personas piederību noteiktai tautībai," savu nostāju iepriekš "Latvijas Vēstnesim" skaidroja Jansons.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit