Jau vēstīts, ka iepriekš tiesa Kuzina pieteikumu atstāja bez virzības, lai pieprasītu dokumentus no CVK un izlemtu, vai Kuzina pieteikums izskatīšanai tiesā pieņemams. Kuzina pieteikumā tika konstatēti trūkumi - nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti, lai tiesa varētu izlemt, vai pieteikums pieņemams izskatīšanai.
Kā portāls "Delfi" uzzināja tiesā, iepriekš Kuzina pieteikumā konstatētie trūkumi ir novērsti un tāpēc tiesa 23.novembrī ierosinājusi administratīvo lietu. Tagad CVK dots mēnesis laika, lai sniegtu paskaidrojumus par prasību. Pēc tam tiesa noteiks lietas izskatīšanas datumu.
CVK 1.novembra lēmumu bez Kuzina tiesā apstrīdējuši arī Andris Tolmačovs, Aleksandrs Kuzmins un Žanna Kareļina. Viņu pieteikums saņemts pirmdien un tagad tiesai 7 dienu laikā jāizlemj, vai tas pieņemams izskatīšanai.
Jau vēstīts, ka Kuzins pieprasa tiesai atcelt CVK lēmumu par parakstu vākšanas nesākšanu un uzlikt komisijai par pienākumu sākt parakstu vākšanu. Kuzins CVK atteikumu sākt parakstu vākšanu uzskata par prettiesisku, un uzskata, ka viņš var prasīt lēmumu atcelšanu, jo ir viens no aptuveni 12 000 cilvēku, kuri parakstījušies par likumprojektu.
CVK iepriekš pārvilka svītru pilsonības referendumam, nolemjot neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".
Apvienības "Par cilvēka teisībām vienotā Latvijā" pārstāvji, radikāli noskaņotais aktīvists Vladimirs Lindermans un domubiedri septembra sākumā CVK bija iesnieguši 12 686 vēlētāju parakstus par savu priekšlikumu, kas paredzēja noteikt - no 2014.gada 1.janvāra, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.
Saskaņā ar likumu ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.
Pēc tam sākās publiskas diskusijas, vai šāds likumprojekts atbilst Satversmei un vai par šādiem jautājumiem var rīkot referendumu. Tika pieprasīti ekspertu viedokļi un lielākā daļa ekspertu norādīja, ka projekts nav uzskatāms par atbilstošu Satversmei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
