'Vārdos vienotās' koalīcijas partijas
Koalīcijas ietekmīgākās premjera partijas "Vienotība" saraksta līdere Rīgas domes (RD) vēlēšanās būs bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Viņa uzsvērusi, ka pašlaik "kreisie populisti pretnostata Rīgu Latvijai un šķeļ sabiedrību", bet "Vienotības" mērķis šajās vēlēšanās būs "atdot Rīgu Latvijai". Partija arī solījusi pašvaldību vēlēšanās piedāvāt spēcīgu profesionālu komandu.
Savukārt Koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) nolēmusi par Rīgas mēra kandidāti izvirzīt tieslietu ministra padomnieci un Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes lektori Baibu Broku. Bet Reformu partija savu kandidātu uz Rīgas mēra amatu vēl nav nosaukusi, taču partijas programmu startam pašvaldību vēlēšanās Rīgā taps ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vadībā.
Ēlerte arī aicina pašreizējos valdības koalīcijas partnerus - Reformu partiju un Nacionālo apvienību - tomēr apvienoties vienā labējo partiju blokā, lai vērstos pret Rīgas domes pašreizējo darbību un Rīgas pretnostatīšanu visai pārējai Latvijai. Iepriekš gan koalīcijas partijas nav izradījušās aktīvu interesi par NA piedāvājumu pēc pašvaldību vēlēšanām Rīgā veidot arī kopīgu koalīciju galvaspilsētā.
Gan Nacionālā apvienība, gan Reformu partija izšķīrās startēt vēlēšanās atsevišķi, nevis kopā ar "Vienotību", taču abi koalīcijas partneri pauda gatavību sākt sarunas par sadarbību.
Esošie Rīgas saimnieki
Pašreizējās Rīgas domes koalīcijas partiju frakcijas "Saskaņas centrs" un "Gods kalpot Rīgai" nolēmušas startēt kopā un par Rīgas mēra amata kandidātu izvirzījušas pašreizējo pilsētas galvu Nilu Ušakovu. Nolemts, ka abi politiskie spēki Rīgas domes vēlēšanās startēs ar vienotu sarakstu "Saskaņas centrs"/"Gods kalpot Rīgai". "Lēmums startēt abām partijām kopā pieņemts, jo šie cilvēki kā viena komanda nostrādājuši trīs gadus bez ne viena kašķa. Tiešām nostrādājām kā kopīga komanda, tāpēc - priekš kam iet atsevišķi, ja mēs esam veiksmīgi kolēģi?" iepriekš teica Ušakovs.
Abas partijas, tuvojoties vēlēšanām, stāstīs par padarītajiem darbiem, būs saraksti "ar adresēm, datumiem un summām" par to, kas izdarīts un par darbiem, kas plānoti turpmākajos gados. "Būtu stulbi nepastāstīt to, kas ir izdarīts. Tā nav priekšvēlēšau kampaņa - pastāstīt par to, kas izdarīts, piemēram, izremontētas skolas un bērnudārzi, kam iztērēti 74 miljoni latu. Katrs cilvēks katrā mikrorajonā to redz, tam nekāds rupors nav vajadzīgs. Pašvaldība atšķirībā no citām institūcijām operē ar ļoti taustāmiem pierādījumiem," teica Ušakovs, noliedzot, ka Rīgas pašvaldība izmanto atsevišķus masu medijus kā ruporu katram savam solim.
Sava ceļa gājēji
Ar atsevišķiem sarakstiem Rīgā plāno startēt Saeimā pārstāvētās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) dalībpartijas - Latvijas Zaļās partijas mēra amata kandidāts varētu būt Saeimas deputāts, ilggadējais vides ministrs Raimonds Vējonis. Partijas gala lēmumi par startu RD vēlēšanās gan sagaidāmi nākamā gada pavasarī.
Arī Latvijas Zemnieku savienība (LZS) valdes priekšsēdētājs Augusts Brigmanis iepriekš partijas kongresā uzsvēris, ka partijas mērķis ir uzvarēt 2013.gada pašvaldību vēlēšanās. Brigmanis atzina, ka sacensība par ietekmi pašvaldībās nākamajā vēlēšanās nebūs viegla, bet ZZS priekšrocības esot pieredze un spēja piedāvāt pašvaldībām skaidru attīstības programmu.
'Nebūtībā aizgājušie' politiskie spēki
Kopumā 12 deputātu vietas iepriekšējās vēlēšanās Rīgā ieguva partija LPP/LC. Nu tās pašvaldības deputāti ir jau ir pievienojušies "Gods kalpot Rīgai", bet partija ir likvidēta.
Likvidēta ir arī Tautas partija, un šogad likvidācijas process sākts partijai "Jaunlatvija". Savukārt partiju apvienība "Libertas.lv", kas startēja pašvaldību vēlēšanās arī uz galvaspilsētas domi, ir likvidēta jau 2010.gadā.
Savukārt kādreizējais Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis, biedrības "Progresīvie" vadītājs Ansis Dobelis teica, ka biedrības aktīvisti neplānojot nekādas aktivitātes pašvaldību vēlēšanās. "Progresīvie" turpinās darboties kā nevalstiska organizācija, strādājot pie sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Tāds esot biedrības mērķis un plāns tuvākajiem pāris gadiem.
Vēl domā par labāko stratēģiju
Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas birojā "Delfi" teica, ka tiekot plānota dalība nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, taču vēl neesot skaidrības, uz kurām pašvaldībām tā varētu kandidēt, tāpat vēl neesot zināms pretendentu loks.
Savukārt partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) valdes loceklis Jakovs Pliners teica, ka "punkti uz i" par PCTVL dalību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās tikšot pieņemti 15.decembrī partijas kongresā un nedēļu pirms tam - partijas valdes sēdē. Domas un viedokļi atšķiroties - daži no PCTVL, kuri darbojas atsevišķās pašvaldībās, ir pārliecināti, ka spētu atkal iekļūt deputātu rindās, taču ir arī pretēji viedokļi.
Ar Kristīgi demokrātisko savienību, partiju "Par dzimteni!" un Rīcības partiju portālam "Delfi" gan neizdevās sazināties.