Latvijas iedzīvotāju nevēlēšanās ieviest eiro var netieši ietekmēt Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par Latvijas uzņemšanu eiro zonā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" atzina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Pēc viņas teiktā, ne vienmēr visu Māstrihtas kritēriju izpilde nozīmē automātisku uzņemšanu eiro zonā, turklāt eiro zonas valstis teorētiski var pieņemt lēmumu nepaplašināties.
"Taču šajā gadījumā nav runa par to, ka varētu būt kaut kāds eiro zonas lēmums par to, ka tā nevēlas paplašināties. Es domāju, ka viņi vēlas paplašināties, jo tas būtu ļoti pozitīvs signāls, ka tomēr valstis uzticas eiro zonai un grib pievienoties. Turklāt vēl ņemot vērā to, ka Latvija ir maza valsts un tāpēc arī nevar nodarīt īpašu ļaunumu eiro zonai kopumā. Ja tā būtu Lielbritānija, tad varbūt situācija būtu cita, bet Latvija īpašas problēmas nerada," paskaidroja Šteinbuka.
Viņa uzsvēra, ka ir noteikta procedūra, kā Eiropas Centrālā banka un EK izvērtē valsti. "Pirmām kārtām valstij ir jāatbilst Māstrihtas kritērijiem. Pēc tam jau var skatīties dziļāk. Tātad, ja Latvija neizpilda kādu no kritērijiem, tad ar to arī šis process būs beidzies," sacīja EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
Šteinbuka uzsvēra, ka nekādas atlaides uzņemšanai eiro zonā tāpēc vien, ka Latvija ir veiksmes stāsts, nebūs. "Nē, nebūs. To speciāli arī sarunā uzsvēra EK misijas vadītājs, ka viņi atsaista eiro ieviešanu no Latvijas veiksmes stāsta. Tas nav viens un tas pats. Jo viņi vēlas, lai pret valstīm būtu nediskrimējoša pieeja, vērtējot to iespēju pievienoties eiro zonai, nevis dalīt šo iespēju kā dāvanu – vienam par to, citam par kaut ko citu," klāstīja Šteinbuka.
Viņa pastāstīja, ka EK nopietni analizēs Latvijas iedzīvotāju negatīvismu attiecībā pret eiro. "Es domāju, ka EK ļoti nopietni analizē negatīvismu, kāds pastāv sabiedrībā pret eiro ieviešanu. Tas, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju nevēlas iestāties eiro zonā, var netiešā veidā ietekmēt galīgā lēmuma pieņemšanu," norādīja Šteinbuka.
Saskaņā ar sociālo pētījumu aģentūras SKDS datiem eiro atbalsta tikai 13% Latvijas iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs kopš šādu aptauju sākšanas 2004. gadā.
Latvija plāno ieviest eiro no 2014.gada 1.janvāra.