Saeimā vērtēs SC ierosinājumu atcelt visu valsts amatpersonu un deputātu imunitāti par administratīvu pārkāpumu  (26)

SC šos likumu grozījumus piedāvājis, lai "novērstu nepamatotus dubultstandartus par administratīvo atbildību dažādām valsts amatpersonām", jo, piemēram, prokurorus un tiesnešus par administratīvajiem pārkāpumiem sauc vienīgi pie disciplināras atbildības, bet administratīvu atbildību viņi nenes. Savukārt, lai administratīvi sodītu Saeimas deputātus vai tiesībsargu, obligāti ir jāsaņem parlamenta piekrišana.

Specdienestu amatpersonas vispār var izvairīties no atbildības, ja atbilstošās iestādes vadītājs sniedz informāciju, ka bijuši tādi apstākļi, kas pārkāpumu izdarījušo padoto atbrīvo no atbildības, norāda SC.

Tajā pašā laikā ir vairākas valsts amatpersonas – Valsts prezidents, Ministru kabineta locekļi, ministriju parlamentārie sekretāri un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki, kuri gadījumā, ja viņus sauktu pie administratīvās atbildības, nav imunitātes pasargāti.

"Tādējādi acīmredzami ir dubultstandarti, kuriem nav nekāda pamatojuma," secinājis SC pārstāvis Andrejs Elksniņš. "Daudzās Eiropas valstīs līdz ar tiesu varas neatkarības nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka imunitātes institūtam 21.gadsimtā vairs nav vietas," viņš piebildis.

SC piedāvājusi arī grozīt Satversmi, nosakot, ka pret Saeimas locekli bez Saeimas piekrišanas nevar sākt tikai kriminālvajāšanu. Pašlaik Satversmes 30.pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvu sodu bez Saeimas piekrišanas. SC bija piedāvājis izņemt no šī panta sadaļu, ka deputātam nevar uzlikt administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas, bet atstāt normu, ka pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Saeimas deputātu vairākums gan šo SC ieceri noraidīja, paskaidrojot, ka Saeimas Juridiskās komisijas darba kārtībā jau ir saturiski identiski šajā vasarā koalīcijas deputātu iesniegtie Satversmes grozījumi.

SC frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins portālam "Delfi" uz jautājumu, kāpēc SC iesnieguši koalīcijas deputātu sagatavotajiem identiskus Satversmes grozījumus par imunitātes atcelšanu deputātiem administratīvā pārkāpuma gadījumā, atbildēja, ka, gatavojot likumu paketi par imunitātes atcelšanu visām valsts amatpersonām, bijis tikai loģiski, ka tajā ir arī atbilstoši Satversmes grozījumi.

Viņš arī norādīja, ka SC šīs ieceres nenodošana komisijām, neesot nekas traģisks, jo tiešām saturiski tādi paši grozījumi jau ir komisijas darba kārtībā. Savukārt atsevišķu koalīcijas politiķu izteikumus par SC sagatavotajiem priekšlikumiem Agešins nosauca par politisku greizsirdību, jo "koalīcijai gada laikā neviens nav traucējis pašiem sagatavot šādus priekšlikumus par nevienlīdzīgu imunitātes kārtību".

Deputāti atbalstīja nodot vērtēšanai komisijās pārējos deviņus SC sagatavotos priekšlikumus.

Atbilstoši tiem no Valsts drošības iestāžu likuma paredz izslēgt normu - ja valsts drošības iestādes amatpersona vai darbinieks ir izdarījis administratīvu pārkāpumu, 24 stundu laikā par to jāinformē valsts drošības iestādes vadītāju, kuram triju dienu laikā jāsniedz atzinums, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz pakļautās amatpersonas vai darbinieka atbildību.

Tāpat SC piedāvājuši mainīt Saeimas kārtības rulli, likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, Valsts drošības iestāžu likumu, Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, likumu "Par tiesu varu", Satversmes tiesas likumu, Tiesībsarga likumu, kā arī Prokuratūras likumu, paredzot atteikties no imunitātes par administratīvu pārkāpumu.

Jau vēstīts, ka Saeima 21.jūnijā Saeima nodeva izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā koalīcijas partiju rosinātos Satversmes grozījumus, kuri paredz ievērojami mazināt deputātu tiesisko imunitāti. Šie Satversmes grozījumi aizvien ir komisijas darba kārtībā.