Deputāti negrib politizēt diskusijas par Ķīļa kritizētās AIP darbību  (15)

Savukārt Reformu partija (RP) paziņojusi, ka situācija, kad augstskolu studiju programmu novērtējums tiek balstīts uz datiem, kuru iegūšanas apstākļi tiek nopietni apšaubīti, ir galēji nepieņemama. Tā raisa neuzticēšanos AIP un liek deputātiem nopietni pārdomāt savu balsojumu par nākamās AIP sastāvu, uzskata RP frakcijas vadītājs Valdis Zatlers.

AIP pašreizējā sastāva pilnvaru termiņš beidzas 2012.gada 21.decembrī, liecina Saeimas likumdošanas datubāzē pieejamā informācija.

Deputāti sagaida, ka Izglītības un zinātnes ministrija nākamnedēļ Saeimā iesniegs AIP locekļu kandidātu sarakstu, sacīja "Vienotības" deputāte un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete, piebilstot, ka pēdējais kandidātu iesniegšanas datums esot 11.decembris. Pēc tam "pilnīgi noteikti" Saeimā būs diskusija par izvirzītajiem kandidātiem, skaidroja politiķe.

Par AIP veikto programmu izvērtējumu esot pāragri izteikt viedokļus, neuzklausot visu pušu argumentus, norādīja Druviete. Viņa atsaucās uz Latvijas ekspertiem, kuri piedalījās izvērtēšanā un kuri noliedz pārmetumus par AIP neobjektivitāti un datu sagrozīšanu.

Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka AIP locekļu apstiprināšanu nevajadzētu politizēt un vislabākais scenārijs būtu, ja pati nozare ieceltu savus pārstāvjus, nevis par to būtu jābalso parlamentam. Viņš Latvijas izglītības līmeni dēvē par vidēju un pēc tā spriež, ka arī AIP darbība vērtējama kā viduvēja.

Urbanovičs tāpat uzskata, ka Latvijas izglītības sistēmā līdz šim ir bijusi pārāk liela demokrātija, jo katra augstskola "māca, ko grib", un tas neiet kopā ar sabiedrības vajadzībām. "Vajag, lai izglītības sistēma mums dotu valstij vajadzīgos speciālistus," akcentēja politiķis.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka norādīja, ka ZZS par šiem jautājumiem varētu spriest trešdienas, 5.decembra, frakcijas sēdē. Viņš minēja vairākus ZZS izglītības ekspertus, kuri palīdzēs ar lēmuma formulēšanu.

Izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa pārmetumi, ka, AIP, iespējams, veikusi datu viltošanu, drīzāk rada satraukumu par pašu ministru, sacīja Līdaka. Viņš norādīja, ka nav redzējis pierādījumus, kas apliecinātu šo izteikumu patiesumu, līdz ar to šīs apsūdzības neizskatās nopietni.

Neatkarīgo deputātu pārstāvis Klāvs Olšteins skaidroja, ka pie frakcijām nepiederošie deputāti vēl nav pārrunājuši jautājumu par AIP vēlēšanām un kā tiek vērtēts līdzšinējais AIP darbs. Tāpēc viņš nevarēja komentēt, vai deputāti automātiski balsos par organizāciju deleģētajiem pārstāvjiem, vai arī tiek pieļauta iespēja balsot pret šiem kandidātiem.

Ar nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK vadības pārstāvjiem pagaidām nav izdevies sazināties.

Saskaņā ar Augstskolu likumu AIP 12 locekļu sastāvā pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Saeima. AIP sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no 11 organizācijām, kā arī pats ministrs.

Kā ziņots, AIP jaunais sastāvs jāievēl šī gada decembrī, informēja RP preses pārstāve Daiga Holma.

Jau vēstīts, ka Ķīlis paziņojis, ka viņa rīcībā ir informācija par to, ka AIP varētu būt viltojusi ekspertu anketas. Tāpat Ķīlis intervijā "TV3" raidījumā "Nekā personīga" apliecinājis - pastāv nopietna varbūtība, ka saistībā ar iespējamo datu viltošanu būs jāatdod AIP īstenotajā projektā ieguldītie līdzekļi - aptuveni viens miljons latu.

Savukārt AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra, vērtējot Ķīļa izteikumus, ka AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" apkopotie dati ir viltojums, sacīja, ka vienīgie, kas veikuši manipulācijas ar Latvijas augstskolu studiju izvērtējuma datiem, ir Ķīlis un ministrijas darbinieki.