Dombrovska piedāvājums: minimālās algas palielināšana un pensiju indeksācija no 2014.gada  (260)

"Pašreizējie Latvijas ekonomikas attīstības tempi ļauj atsākt minimālās algas paaugstināšanu. Tāpēc jau ar 2014.gadu ir jāatgriežas pie ikgadējas minimālās algas paaugstināšanas, konkrēto pieauguma tempu nosakot atkarībā no ekonomiskās situācijas un izdiskutējot ar sociālajiem partneriem. Tas ne vien palielinās zemāk atalgoto darbinieku ienākumus, bet arī stimulēs darba ražīguma palielināšanu un samazinās aplokšņu algu īpatsvaru," sacīja Dombrovskis..

Tāpat esot jāturpina algu paaugstināšana sabiedriskajā sektorā, uzsvaru liekot uz zemāk atalgoto strādājošo algu palielināšanu. "Situācija, kad arī pilna laika strādājošie nonāk maznodrošināto statusā ir īpaši demotivējoša. Ja mums jāizšķiras starp mazo algu vai pabalstu paaugstināšanu, uzskatu, ka lielāks uzsvars liekams uz algām. Tieši darbs, nevis pabalstu atkarība ir ceļš pretī labklājībai. Savukārt pabalstu un sociālās drošības sistēmai ir jāatbalsta sociāli mazaizsargātākā sabiedrības daļa un maksimāli jāveicina darba spējīgo iedzīvotāju atgriešanos darba tirgū. Jānodrošina arī pabalstu sistēmas stingrāka sasaiste ar cilvēku reālajām vajadzībām," sacīja Dombrovskis.

"Mūs pamatoti kritizē par sistēmu, kurā atsevišķi pabalstu saņēmēji saņem daudzos tūkstošos latu mērāmus pabalstus, laikā, kad daudzām citām lietām naudas nepietiek. Šī situācija jākoriģē, nosakot pabalstu izmaksu griestus, kā tas ir vairumā citu valstu," turpināja valdības vadītājs.

"Algu paaugstināšanu esam uzsākuši jau ar šī gada budžeta grozījumiem un ar nākamā gada budžetu. Izglītības un kultūras jomās jau no 1.septembra ir paaugstinātas algas vispārizglītojošo skolu pedagogiem, bet kultūrizglītības iestāžu pedagogu algas ir pielīdzinātas vispārizglītojošo skolu pedagogu algām. Iekšlietu jomā tiek palielināts atalgojums policistiem, ugunsdzēsējiem un robežsargiem. Tieslietu jomā - ieslodzījumu vietu pārvaldes, probācijas dienesta, prokuratūras un tiesu darbiniekiem. Labklājības jomā - sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Kopumā vairāk kā 63 000 sabiedriskajā sektorā strādājošo nākamgad saņems lielāku atalgojumu. Esošā atalgojuma fonda ietvaros tiek nodrošinātas arī elastīgākas valsts pārvaldes darbinieku motivācijas iespējas," sacīja premjers.

Viņš arī uzsvēra, ka ir jāīsteno sociāli atbildīga nodokļu politika. Līdz ar minimālās algas palielināšanu, progresīvi jāsamazina nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem un bērnu vecākiem. Savukārt pašvaldībām ir jāpalīdz īstenot sociāli atbildīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku. "Mūsu piedāvātajiem darba algas, nodokļu un pabalstu risinājumiem ir jāatbrīvo Latvijas cilvēki no "nabadzības slazda" – no situācijas, kurā daudzi cilvēki uzskata, ka "strādāt neatmaksājas", ka saņemt pabalstus ir vienkāršāk un pat izdevīgāk nekā strādāt par minimālo algu".

Pēc premjera domām, 2014.gadā jāatgriežas pie pensiju indeksācijas. "Šo solījumu, devām vēl 2009.gadā, finanšu krīzes smagākajā punktā, un šo solījumu nedrīkstam lauzt. Visiem Latvijas senioriem pienākas pateicība par izpratni un atbalstu krīzes pārvarēšanā un ekonomikas stabilizācijā".

"Tomēr jāatceras viena būtiska lieta. Lai mēs spētu nodrošināt tālāku palielinājumu gan pensijām, gan algām, gan tautas ataudzes veicināšanai, ir izšķirīgi svarīgi turpināt cīņu pret ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jo tas ir būtiskākais valsts ienākumu avots, no kura varam finansēt šos izdevumus," atgādināja Dombrovskis.

Pēc viņa domām, Latvijas un it īpaši reģionu attīstībai ir svarīgi atjaunot Latvijas ceļus, no kuriem teju puse šobrīd ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Ceļu tīklu mēdz arī saukt par ekonomikas asinsriti, un, uzlabojot tā kvalitāti, augs arī ekonomikas aktivitāte. "Šis ir ļoti svarīgs, bet arī dārgs uzdevums. Pēc "Latvijas valsts ceļu" aplēsēm, visu ceļu savešanai kārtībā būtu nepieciešami vismaz 4 miljardi latu. Tāpēc NAP esam paredzējuši ievērojamas investīcijas – 700 miljonus latu ceļu atjaunošanai, lai līdz 2020. gadam savestu kārtībā 90% valsts galveno un 75% reģionālo autoceļu," sacīja premjers.

Sestkārt, infrastruktūras uzlabošanai un efektivitātes kāpināšanai esot pilnvērtīgi jālieto vēl viens finansējuma avots. Proti, tajā ir jāiegulda otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļi. Pašlaik fondēto pensiju shēmā ir uzkrāts gandrīz viens miljards latu. Tikai puse šo līdzekļu strādā Latvijā, jo pensiju fondiem Latvijā trūkst drošu ilgtermiņa ieguldījumu iespēju. "Mums tādas ir jāizveido – sistēmu, kurā Latvijas cilvēku pensiju uzkrājumi var tikt ieguldīti pārskatāmos un drošos valsts infrastruktūras attīstības ilgtermiņa projektos," sacīja Dombrovskis.

"Pasaulē Latvijas ekonomikas transformāciju un spēju salīdzinoši īsā laikā ne tikai sakārtot finanses, bet arī kļūt par straujāk augošo ES ekonomiku uzskata par veiksmes stāstu. Latvijā tas diemžēl nereti tiek apšaubīts. Un tas ir saprotams, jo ne visi šo veiksmes stāstu izdzīvo vienādi. Tieši Vienotības politiskā atbildība ir pielikt visas pūles, lai pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju ar pilnām tiesībām varētu Latvijas veiksmes stāstu saukt arī par savējo. Tas ir ne tikai mūsu uzdevums, tas ir mūsu pienākums," uzrunājot partijas biedrus, sacīja Dombrovskis.