Latvijā pērn līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati, kas apkopoti par 2011.gadu.
Tie ļauj secināt, ka mūsu valstī nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars kopš 2008.gada krīzes sākuma ir pastāvīgi pieaudzis. Vēl 2008.gadā šis rādītājs bija 33,8%, 2009.gadā tas pieauga līdz 37,4% bet 2010.gadā - līdz 38,1%.
Skaitliskā izteiksmē Latvijā nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku, bet 2011.gada nogalē - jau 900 tūkstoši ļaužu.
No Eiropas Savienības (ES) valstīm vēl sliktāka situācija nekā Latvijā ir tikai Rumānijā, kur trūkums vai sociālā atstumtība uzglūn attiecīgi 40,3% un 49,1% iedzīvotāju.
Turklāt "Eurostat" dati arī liecina, ka Latvija ir bloka antilīdere smagā materiālajā atstumtībā (deprivācijā) dzīvojošo īpatsvara ziņā - 2011.gadā smagā materiālajā atstumtībā dzīvojošo cilvēku daļa pieauga līdz 31% pretstatā 27,4% cilvēku 2010.gadā. Tik slikta situācija nav nevienā bloka zemē. Vēl 2008.gadā Latvijā smagā materiālajā atstumtībā dzīvoja krietni mazāk jeb 19% cilvēku.
Materiālās deprivācijas līmenis tiek noteikts, iekļaujot deviņas lietas ‒ spēju tikt galā ar neparedzētiem izdevumiem, samaksāt par vienu nedēļu ilgu atvaļinājumu ārpus mājām, nokārtot parādsaistības un rēķinus, katru otro dienu ieturēt maltīti, kurā ir gaļa un zivis vai veģetārs šo produktu aizstājējs, finansiāli nodrošināt sava mājokļa apkuri, iespēju iegādāties veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru, telefonu un automašīnu. Ja vismaz četras no minētajām deviņām lietām cilvēks nevar atļauties, viņa dzīves apstākļi definējami kā smaga materiālā atstumtība.
Lietuvā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam 2011.gadā bija pakļauti 33,4% ļaužu (1,1 miljons skaitliskā izteiksmē), bet Igaunijā ‒ 23,1% iedzīvotāju (300 tūkstoši). Arī Lietuvā un Igaunijā kopš 2008.gada nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars ir būtiski pieaudzis. Lietuvā 2008.gadā šis rādītājs bija 27,6%, bet Igaunijā - 21,8%.
No 27 bloka valstīm vismazākais tādu ļaužu īpatsvars, kam uzglūn trūkums, 2011.gadā bija Čehijā ‒ 15%. Salīdzinoši zemā līmenī šis rādītājs bija arī Zviedrijā un Nīderlandē (16% katrā no abām valstīm), kā arī Austrijā un Luksemburgā (17% katrā no abām valstīm).
ES vidēji nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku īpatsvars 2011.gadā palielinājās līdz 24,2% pretstatā 23,4% no iedzīvotājiem 2010.gadā. Pērn skaitliskā izteiksmē nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits blokā pieauga 119,6 miljoniem pretstatā 115 miljoniem cilvēku gadu iepriekš.
Saskaņā ar "Eurostat" metodoloģiju cilvēki uzskatāmi par pakļautiem nabadzības riskam, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60% no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī.
2010.gads ES bija pasludināts par gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, taču vairāki eksperti norādījuši, ka ES desmit gadu ilgā cīņa pret nabadzību ir cietusi fiasko. Tagad nabadzības apkarošana ir iekļauta stratēģijā "Eiropa 2020".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
