Kā portālu "Delfi" informēja pētījuma autori, tā rezultāti liecina, ka, starp galvenajiem eiro ieviešanas ieguvumiem tiek minēts tas, ka nebūs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas un tamlīdzīgi, kā to apgalvojuši 31% respondentu, kā arī nebūs jāmaksā par latu konvertāciju uz eiro ceļojot, iepērkoties, veicot darījumus ar citām eirozonas valstīm, kā norādījuši 29%.
Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumu atzīmējuši arī ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā (20%) un to, ka vairs nebūs jābaidās no lata devalvācijas draudiem (17%).
Tikmēr, minot būtiskākos potenciālos zaudējumus, ko Latvijai radītu eiro ieviešana, iedzīvotāju atbildes vairāk balstītas uz emocijām un neskaidriem minējumiem.
Visbiežāk iedzīvotāji atzīmējuši, ka visticamāk pieaugs inflācija (55%), kā arī pauduši savu apbēdinājumu par nacionālās valūtas zaudēšanu (54%).
Līdzās šiem kā lielākie iespējamie mīnusi norādīti arī izdevumi saistībā ar eiro ieviešanu (41%), risks, ka eirozona sabruks vai transformēsies un līdz ar to piedzīvosim papildu problēmas (38%), valsts neatkarības, patstāvības mazināšanās (36%) un nepieciešamība turpmāk vairāk iesaistīties ES norisēs, palīdzot citām eirozonas valstīm (32%).
Kopumā, ņemot vērā asās diskusijas par eiro ieviešanu, iedzīvotāji par eiro ieviešanu izsakās ļoti piesardzīgi.
Aicināti nosaukt, kuras Latvijas iedzīvotāju grupas iegūs no eiro ieviešanas, visbiežāk "DNB Latvijas barometra" aptaujātie norādījuši politiķus (41%) un bagātos iedzīvotājus (39%).
Tikmēr iedzīvotāji, kuri aktīvi ceļo un regulāri iepērkas ārzemēs, kā ieguvēji atzīmēti nedaudz retāk - 32%. Gandrīz trešdaļa aptaujāto uzskata, ka no eiro ieviešanas Latvijā iegūs uzņēmēji (28%) un Eiropas Savienības amatpersonas (27%), bet tikai 6% aptaujāto norāda, ka ieguvēji būs visi Latvijas iedzīvotāji.
"DNB Latvijas barometrs" ir socioloģisks pētījums, kas tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.