Politologs: pastāv liela iespēja, ka būs referendums par eiro ieviešanu  (104)

Jautāts, kāpēc pēdējā laikā no dažādu politisko spēku puses pastiprinās aktivitātes pret eiro ieviešanu Latvijā, Ījabs sacīja, ka tam ir vairāki iemesli.

"Pirmkārt, jau politiskā dzīve kopumā patlaban ir pietiekami konfrontējoša, jo pašreizējā Saeimā ir daudzskaitlīgi pārstāvētas partijas, kurām nav svešs populisms. Eiro ieviešana šim populismam ir ļoti pateicīga tēma, jo sabiedrības noskaņojums pret eiro nav spīdošs un eiroskepticisms Latvijas sabiedrībā vienmēr ir bijis diezgan stiprās pozīcijās. Lielā mērā par to ir atbildīgi arī atsevišķi politiķi, kas līdz šim ir skandējuši to, cik Eiropas Savienība ir slikta, kā Brisele ierobežo mūsu nacionālās tiesības un tamlīdzīgas lietas," norādīja politologs.

Otrkārt, tā ir sagadījies, ka arī pats eiro patlaban nav tajā labākajā veidolā un par eiro nākotni notiek diskusijas gan Eiropā, gan pasaulē. Visticamāk, ka ar šo valūtu nekas traģisks nenotiks, taču negatīvais fons tiek radīts, skaidroja Ījabs.

"Par referendumu runājot - tā spēle patlaban ir pietiekami atvērta un neviens neko lāgā nezina. Uzskatu, ka šāda referenduma iespēja lielos vilcienos pastāv. Grūtāk izskaidrot nacionālās apvienības pēdējo dienu aktivitātes, bet tas vairāk izskatās pēc diedelēšanas. Skaidrs, ka nacionālā apvienība negribēs būt tā partija, kura "norāvusi" Latvijai dalību eirozonā. Pieņemu, ka būs garākas diskusijas, kuru laikā nacionālā apvienība vēlēsies sev "izsist" kādus labumus, iespējams, būs līdzīgs scenārijs, kā ar demogrāfijas jautājumiem nesenā pagātnē," sacīja Ījabs.

Viņš pieļauj, ka galvenais iemesls, kāpēc sabiedrība ir skeptiska pret eiro ieviešanu Latvijā, ir tas, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā (ES) kopumā sabiedrībā jau tradicionāli tiek uzskatīta par elites projektu.

"Tas ir pēc principa - ja jau viņi grib, tad labi, mēs neiebilstam. Uzvilksim pie pagasta pašvaldības arī zilo ES karogu, galu galā arī zemniekiem kaut kāda nauda tiek dota. Tas ir tradicionāli ne tikai Latvijā, bet visās šī reģiona valstīs, ka eiro un ES virzošais spēks ir nevis pilsoniskā sabiedrība, bet elite. Kamēr viss ir labi, tikmēr vēlētāji pret to neiebilst," skaidroja politologs.

Jautāts, kā vērtē līdzšinējo valdības komunikāciju par eiro ieviešanu un, ņemot vērā negatīvo sabiedrības noskaņojumu, kā tieši vajadzētu uzrunāt iedzīvotājus, lai mainītu šo noskaņojumu, kā pastāstīt sabiedrībai, ko labu dos eiro, Ījabs sacīja, ka vēlētos, lai par eiro stāsta nevis Valdis Dombrovskis (V) vai Ilmārs Rimšēvičs, bet lai tiek īstenota normāla, pārdomāta sabiedrisko attiecību stratēģija, kā šajā kampaņā iesaistīt cilvēkus ar lielu autoritāti sabiedrības acīs, kuri jau līdz šim pauduši proeiropeisku skatījumu.

"Piemēram, Vaira Vīķe-Freiberga varētu skaidri un gaiši pateikt - beidziet taču ākstīties, eiro ir jāievieš. Tāpat tie varētu būt popkultūras pārstāvji, kuriem sabiedrības acīs ir daudz lielāks svars nekā Rimšēvičam vai Ījabam, vai vēl kādam citam. Ja kādam būtu interese par efektīvu komunikāciju ar sabiedrību, tad ar šiem cilvēkiem ir jārunā un viņi ir jāiesaista. Gadījumā, ja notiks referendums par eiro ieviešanu, ar sabiedrības autoritāšu palīdzību ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai tā rezultāts būtu pozitīvs," uzskata Ījabs.

Jautāts, vai gadījumā, ja referendums par eiro notiks un lielākā daļa nobalsos pret tā ieviešanu, vai valdībai joprojām ir jāmēģina ieviest eiro, argumentējot šādu soli ar to, ka 2004.gadā, iestājoties ES, pāreja uz eiro jau automātiski tika paredzēta, Ījabs norādīja, ka Latvijas likumdošana neparedz konsultatīvus referendumus. Ja referendums notiks, tad tā rezultāts būs ar likuma spēku.

"Visiem ir jāsaprot, cik tas ir nopietni. Ja referenduma rezultāts būs negatīvs attiecībā uz eiro ieviešanu, tas varētu izraisīt pamatīgu politisko krīzi valstī un atņemt lielu leģitimitātes daļu Dombrovskim un viņa kursam. Krīzes laikā šis kurss tika akceptēts, jo bija mērķis - 2014.gadā ieviešam eiro un dzīvojam laimīgi. Ja referenduma rezultāts būtu negatīvs, tad var rasties jautājums - kāpēc mums bija jāmokās, lai izpildītu Māstrihtas kritērijus, kāpēc bija vajadzīgs šis "veiksmes stāsts"? Tas varētu būt nopietns iemesls, lai pret iespējamo referendumu valdība attiektos ar visu nopietnību," sacīja politologs.