Lielākie izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa rosināto augstākās izglītības reformu pretinieki ir augstskolas, kuras pašu spēkiem nav spējīgas nopelnīt, pastāstīja "Turības" Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
"Ja mēs analizējam, iedziļinoties niansēs, tad faktiski tās augstskolas, gan privātās, gan valsts, kuras lielākoties pelna naudu no tirgus, jūtas ļoti komfortabli un tām šāda bļaustīšanās rada tikai zaudējumus. Savukārt tās augstskolas, kuras līdz šim ir pārtikušas tikai no valsts finansējuma un kuras nav spējīgas tirgū nopelnīt, protams, ir lielākie pretinieki," klāstīja Rostovskis.
Pēc Rostovska domām, reformas augstākajā izglītībā būtu veicamas tieši caur augstskolu finansēšanas mehānismu. Turklāt ir jāvērtē, vai augstskolas, kuras saviem spēkiem nav spējīgas piesaistīt līdzekļus un gūt peļņu, vispār ir vajadzīgas.
"Ir jāvērtē, vai tādas vispār ir vajadzīgas un kā tās transformēt. Ir jāskatās, cik lielā mērā augstskolu vadība atbilst konkrētām prasībām," paskaidroja Rostovskis.
Runājot par ministra rosināto finansējuma pārdali, Rostovskis norādīja, ka lielāka regulācija būtu jādod tirgus elementiem, bet valsts finansējums būtu ieguldāms inženierzinātnēs, medicīnā un studijās, kas ir saistītas ar nācijas identitāti.
"Turklāt šādas studijas jākoncentrē vienā, maksimums, divās augstskolās, ir ļoti konkrēti jānosaka mērķi, un iecere ir jārealizē," uzskata Rostovskis.
Savukārt sociālās zinātnes, uzņēmējdarbība, tiesību zinātnes, tūrisms būtu atstājams privātajam tirgum brīvā apmaksas sistēmā.
"Tā mūsu ierobežotie finanšu resursi, kas ir mūsu budžetā, tiktu novirzīts konkrēti uz investīciju ietilpīgām zinātnēm, savukārt pārējais ir brīvais tirgus. Šādi mēs ļoti skaidri segmentētu augstskolas un ļoti skaidri atrisinātu visas lietas – katra augstskola specializētos uz tām lietām, kuras tā vislabāk prot," paskaidroja Rostovskis.
Jau vēstīts, ka Ķīlis rosinājis valsts finansējumu vienas augstskolas ietvaros pārdalīt kvalitatīvajām studiju programmām. Finansējuma pārdale būtu veicama uz iepriekš veiktā studiju programmu izvērtējuma. Ministrijas veiktais alternatīvais studiju programmu izvērtējums gan saniknojis augstskolas, un vairākas no tām pieprasījušas ministra demisiju.
Ministrijas pētījums liecina, ka nekvalitatīvo studiju programmu ir trīs reizes vairāk, nekā secināts Augstākās izglītības padomes koordinētajā izvērtējumā. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija paudusi bažas, ka AIP koordinētajā pētījumā ir manāmi iespējami viltojumi, tāpēc līdz janvāra vidum auditā tiks vērtēts izvērtējuma patiesums.
Auditors, kas pārbaudīs ministrijas paustās bažas, tiks noskaidrots nākamnedēļ.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!