Pētījums: jo vecāks cilvēks, jo mazāka vēlme iegūt pilsonību naturalizējoties  (59)

Pētījumā secināts, ka kopumā 2012.gadā pamatā naturalizējās personas vecumā no 15 līdz 32 gadiem un, jo vecāki ir cilvēki, jo mazāka ir vēlme naturalizēties, kam ir vairāki iemesli.

Piemēram, vecāki cilvēki gaida 65 gadu vecumu, lai naturalizētos, jo tad naturalizācijas noteikumi ir atviegloti, stāstot par pētījumu Saeimas Saliedētības komisijas deputātiem, šonedēļ paskaidroja PMLP Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs. Vēl liela daļa vecāka gadagājuma cilvēku uzskata, ka pilsonībai būtu jāpienākas automātiski.

Jauni cilvēki savukārt saskata nepieciešamību naturalizēties, jo tas sniedz vairākas iespējas. Interesanta ir tendence, ka daudzi jaunieši vēlas iegūt pilsonību, jo vēlas piedalīties Saeimas ievēlēšanas procesā, pastāstīja Gorbunovs.

Viņš arī sacīja, ka pēdējo sešu gadu laikā naturalizācijas pieteikumu skaits ir saglabājies nemainīgs un salīdzinājumā ar 2005.gadu ir strauji samazinājies. Pašlaik nepilsoņu īpatsvars ir aptuveni 14% no visiem valsts iedzīvotājiem.

Pētījums uzrāda tendenci, ka PMLP iesniegto naturalizācijas pieteikumu skaits samazinās uz valsts svētkiem, bet kopumā ir secināts, ka 2012.gadā novērotās sabiedriski politiskās aktivitātes, piemēram, referendums par krievu valodas kā otras valsts valodas atzīšanu vai parakstu vākšana tā saucamajai nulles pilsonībai Latvijā, nav veicinājušas nepilsoņu vēlmi naturalizēties.

Pētījumā tāpat secināts, ka nepilsoņu attieksme pret Latvijas pilsonības iegūšanu ir nogaidoša, jo viņi joprojām cer uz atvieglojumiem naturalizācijas procesā.

Tāpat liela daļa nepilsoņu atbalsta dubultpilsonības ieviešanu Latvijā, un šis skaits salīdzinājumā ar pērnā gada datiem pieaudzis par diviem procentiem. Šķērslis naturalizācijai daudziem ir tieši valodas neprasme pietiekami labā līmenī, lai varētu nokārtot eksāmenu.

Puse aptaujāto nepilsoņu nevarētu nokārtot eksāmenu, jo neprot valodu vai māk tikai pamata frāzes. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, respondentu sniegtās atbildes liecina, ka pusotra gada laikā valodas prasme nav uzlabojusies.

PLMP ar pētījumu ir izdevies apgāzt mītu, ka naturalizācijas eksāmens ir pārlieku grūts. Vairākums aptaujāto nupat pilsonību ieguvušo atzinuši naturalizācijas procesu par vieglāku, nekā gaidīts, zināšanu prasības par samērīgām, paskaidroja Gorbunovs.

Ar PMLP pētījuma būtiskākajiem datiem šonedēļ iepazinās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, kuri pašlaik ir pievērsušies naturalizācijas un pilsonības iegūšanas procesa izpētei.

PMLP veiktajā pētījumā salīdzināta attieksme pret naturalizāciju ar 2011.gada iegūtajiem datiem un aptaujāti vairāk nekā 2500 respondentu. Tas balstīts uz triju tipu anketām – katrai respondentu grupai sava.

Gorbunovs komisijas sēdē vērsa deputātu uzmanību uz to, ka pētījums bija nepieciešams, lai atklātu iemeslus nemainīgi zemajam naturalizācijas tempam un noskaidrotu, kāpēc Latvijas nepilsoņi nav motivēti iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, un šīs izvēles kavējošos apstākļus.

Aptaujāti apmēram 1500 nepilsoņu, kuri nevēlas naturalizēties, 750 pilsonības pretendenti, kuri jau vērsušies ar iesniegumu PMLP un gatavojas kārtot naturalizācijas eksāmenu, un vēl 500 jauno pilsoņu, kuri nupat nokārtojuši eksāmenu.