Faktiski divas trešdaļas no iedzīvotāju ieguldījumiem bankās glabājas eiro valūtā, nevis latos. Turklāt 90% kredītu, kurus arī ir paņēmuši Latvijas iedzīvotāji, ir eiro valūtā. Tādēļ var apgalvot, ka izvēle par labu eiro ieviešanai Latvijā netiešā veidā jau ir izdarīta, sacījis Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
Viņš gan norāda, ka jaunākā "DNB Latvijas barometra" dati liecinot, ka kopumā iedzīvotāji par eiro ieviešanu Latvijā ir noskaņoti skeptiski. Tas lielākoties skaidrojams ar informāciju medijos par notikumiem eirozonā, piemēram, krīzi Grieķijā un citās valstīs. Tomēr jāteic, ka izvēle par eiro ieviešanu Latvijā apzinātā vai neapzinātā veidā jau ir izdarīta.
"Jāpiebilst, ka, ja sliktākajā gadījumā eirozona sabruktu, lats nebūtu stiprs un visvarens. Uzņēmēju galvenie tirgi tomēr ir Eiropas Savienības valstis, un, ja tur ies slikti, tad Latvijā ne labāk. Vienkārši nebūs iespējams neko pārdot. Mums tomēr būtu jāņem piemērs no Polijas, kura, neskatoties uz to, ka pagaidām nevar ieviest eiro, dara visu iespējamo, lai tas ātrāk notiktu. Polija skaidri jūt un ņem vērā ģeopolitisko aspektu, kas vistiešākajā veidā saistīts ar Krieviju. Mums tas noteikti būtu jādara vēl aktīvāk, jo Krievijas ģeopolitiskās intereses tuvākajos gados būs redzamas vēl skaidrāk. Līdz ar to domāt, ka, lai arī kas notiks ar eiro, mēs izdzīvosim ar stabilu latu, mūsdienu pasaulē ir naivi," norāda Zīle.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
