Ekonomikas ministrijas prognozes liecinot, ka jau pavisam tuvā nākotnē Latvijā akūti trūks darba roku un var izveidoties situācija, kad būs jādomā pat par ārvalstu darbaspēka piesaistīšanu. Tāpēc, stāstot par iespējām, ar reemigrācijas plānu plānots uzrunāt tos, kuru patlaban vēlētos atgriezties un strādāt Latvijā.
"Tas nav plāns, lai visi brauktu atpakaļ tagad, mēs gribam palīdzēt tiem, kas vēlas un vēlēsies," sacīja ministrs.
Pavļuts norādīja, ka daudzi, kuri vēlas braukt atpakaļ, nesaprot, kur īsti vērsties. Tāpēc tiek piedāvāts noteikt vienu galveno iestādi - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, paplašinot tās funkcijas. Tā varētu būt iestāde ar kuru sazināties, vai arī vērsties pēc palīdzības un informācijas, situācijās, kad cilvēks vēlas atgriezties.
Lai atgriešanās būtu kvalitatīva un cilvēki vienkārši neviltos, plānots nodrošināt, ka ir pieejama pietiekama informācija par darba vietām, vai arī atbraucot jau ir zināma konkrēta darba vieta. EM rosinās arī darba devējus, kuri meklē darbiniekus, padomāt par tiem, kas dzīvo ārzemēs, piemēram, izmantojot "draugiem.lv" tīklu.
Kā vēl vienu svarīgu darba virzienu EM iecerējusi Latviešu valodas apmācību, jo aizbraucēju bērniem, kas atgriežas bieži vajag palīdzību. Latviešu valodas apmācība varētu tikt piedāvāta atbraukušo latviešu ģimenes locekļiem.
Tāpat iecerēts attīstīt biznesa kontaktus ar ārvalstīs savu biznesu uzsākušajiem un, piemēram, rīkot abu valstu latviešu uzņēmēju forumus.
Ministrs norādīja, ka aizbraukušo atgriešana nav mehānisks process un būs nepieciešami vismaz pāris gadi, lai varētu redzēt konkrētu atbraukušo skaita palielināšanos. Arī pati emigrācija sākās lēni un tad uzņēma milzu apgriezienus, tā pat varētu būt ar reemigrāciju un tuvāko trīs gadu laikā tie varētu būt vairāki desmiti tūkstoši iedzīvotāju, prognozēja Pavļuts.
Pavļuts iepriekš norādījis, ka Anglija un Īrija ir bijis galamērķis ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējā desmitgadē devušies ekonomiskajā emigrācijā. Pieejamie apkopotie dati rāda, ka Lielbritānijā dzīvo pat 100 000 latviešu, bet Īrijā vēl vismaz 25-30 tūkstoši. Bez šo cilvēku līdzdalības reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrāde būtu bezjēdzīga.
Viņš atzīmē, ka ar aizbraukušajiem iedzīvotājiem ir jāveido atklāta saruna arī bez oficiālo plānu un dokumentu starpniecības un "jānodod skaidra ziņa, ka viņi ir gaidīti atpakaļ un arī tad, ja viņi tomēr izvēlēsies dzīvot un strādāt ārvalstīs, mums viņi joprojām būs svarīgi".
Tikai atklātas sarunas ceļā varam noskaidrot, kas emigrējušajiem cilvēkiem palīdzētu pieņemt lēmumu atgriezties Latvijā - stabils darbs, augstāki ienākumi, labākas izglītības iespējas, lielāks atbalsts bērniem un ģimenēm vai kādi citi apstākļi, uzskata Pavļuts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
