Saskaņā ar tiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī pagājušajā gadā veidoja tikai 58% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumā ar 2010.gadu šis rādītājs uzlabojies tikai par četriem procentpunktiem.
Vēl zemāks labklājības līmenis nekā Latvijā ir tikai Rumānijā un Bulgārijā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju 2011.gadā atbilda attiecīgi 49% un 46% no ES vidējā līmeņa.
Ceturtajā zemākajā pozīcijā pērn bija Polija un Lietuva (64% abās valstīs) un Igaunija (67%).
Savukārt visaugstākā labklājība ir Luksemburgā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā par 171% pārsniedza vidējo līmeni blokā.
Otrie un trešie turīgākie ļaudis dzīvo Nīderlandē un no bankrota glābtajā Īrijā, kur IKP uz vienu cilvēku pērn vidējo ES līmeni pārsniedza attiecīgi par 31% un 29%. Pirmajā bagātāko valstu desmitniekā ir arī Austrija, Zviedrija, Dānija, Vācija, Beļģija, Somija un Lielbritānija.
No ES jaunajām dalībvalstīm vislabāk dzīvo kiprieši un maltieši - viņu labklājības līmenis, pēc ES statistiķu aprēķiniem, veido attiecīgi 94% un 85% no vidējā līmeņa blokā, kā arī slovēņi un čehi - attiecīgi 84% un 80% no vidējā līmeņa ES. No vecajām bloka zemēm visnabadzīgākie ir portugāļi - 77% no vidējā līmeņa blokā, kā arī grieķi - 79% no vidējā līmeņa ES.
ES neietilpstošajās Eiropas valstīs Norvēģijā, Šveicē un Islandē IKP uz vienu iedzīvotāju 2011.gadā bija attiecīgi 186%, 157% un 111% no vidējā līmeņa blokā. Horvātijai, kas kļūs par ES dalībvalsti 2013.gada 1.jūlijā, IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 61% no vidējā līmeņa ES.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuras ES valstis un reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa.
"Eurostat" aprēķina IKP uz vienu iedzīvotāju, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kura izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.