Bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Dzintars Jaundžeikars, kurš tiek vainots uzkūdīšanā izpaust valsts noslēpumu, ar prokuroru vienojies par naudassodu 14 000 latu apmērā, un tā izvairījies no stāšanās tiesas priekšā.
Bijušā politiķa advokāts Pāvels Rebenoks sarunā ar portālu "Delfi" atzina, ka Jaundžeikars un prokurors vienojušies par naudassodu, taču advokāts neatklāja, par kādu summu ir runa. "Ir vairāk par vienu minimālo mēnešalgu," lakoniski sacīja Rebenoks, piebilstot, ka konkrētu naudas summu atklāt nevēlas.
Advokāts gan noliedza, ka šī vienošanās par sodu nozīmētu, ka Jaundžeikars savu vainu atzīst.
Jaundžeikars nav vēlējies tiesāties aiz slēgtām durvīm, tāpēc atzinis "savas faktiskās darbības". Jautāts, vai bijušais politiķis šādi paudis neuzticību Latvijas tiesu sistēmai, Rebenoks to noliedza, sakot - šo lietu tiesa skatītu aiz slēgtām durvīm un Jaundžeikars, "zinādams iekšlietu struktūru metodes", to nav vēlējies.
Prokuratūrā portālam "Delfi" precizēja, ka krimināllietā, kurā panākat vienošanās par sodu, apsūdzētas bija trīs personas -Jaundžeikars, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) bijusī darbiniece Zanda Liniņa un viņas vīrs Austris Liniņš. Bijusī KNAB darbiniece bija apsūdzēta par valsts noslēpumu saturošu ziņu, kuras viņai bija zināmas sakarā ar izpildāmo darbu, apzinātu izpaušanu un izmeklēšanā viņas vaina pierādīta četrās epizodēs. Liniņš apsūdzēts par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu saturošas ziņas un par šī nozieguma atbalstīšanu. Savukārt Jaundžeikars - par uzkūdīšanu, izmantojot starpnieku, izpaust valsts noslēpumu saturošas ziņas.
Ņemot vērā to, ka visi apsūdzētie savu vainu atzina pilnībā un piekrita viņiem uzrādīto apsūdzību apmēram, darbību kvalifikācijai, prokurore Velta Zaļūksne nolēma piemērot prokurora priekšrakstu par sodu.
Liniņu sodīja ar 1000 latu naudassodu, 140 piespiedu darba stundām, kā arī aizliedza divus gadus un sešus mēnešus ieņemt amatus valsts pārvaldē. Liniņam piemērotas 140 piespiedu darba stundas un liegums divus gadus un sešus mēnešus ieņemt amatus valsts pārvaldē. Savukārt Jaundžeikars sodīts ar 14 000 latu naudas sodu, liedzot divus gadus un sešus mēnešus ieņemt amatus valsts pārvaldē.
Lēmums nav pārsūdzēts un stājās spēkā 7.decembrī.
Ņemot vērā to, ka apsūdzības saistītas ar valsts noslēpumu saturošām ziņām, sīkāka informācija par izdarīto noziegumu būtību prokuratūra nesniedz.
Jaundžeikaru KNAB darbinieki aizturēja 2011.gadā, naktī uz 2.novembri, kad tika veikta kratīšana arī viņa dzīvesvietā Limbažu novadā. Vēlāk Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa apmierināja KNAB lūgumu par drošības līdzekļa - apcietinājuma - piemērošanu Jaundžeikaram. Taču pērn decembra vidū prokurore Viorika Jirgena atcēla Jaundžeikaram piemēroto apcietinājumu, aizstājot to ar citu, ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.
Jaundžeikars tiek turēts aizdomās par uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu. Amatpersona, kuru bijušais politiķis, izmeklētāju skatījumā, uzkūdījis, iespējams, ir no KNAB.
Ziņots arī, ka prokuratūra apstiprina, ka bijušā Saeimas deputāta un iekšlietu ministra Jaundžeikara lietā arī noskaidros, kurš, iespējams, noplūdinājis viesnīcā "Rīdzene" noklausīto sarunu ierakstus. Šīs sarunas, iespējams, ir daļa no tā dēvētās oligarhu lietas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
