Informatīvo ziņojumu par reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu valdībā paredzēts iesniegt nākamā gada sākumā, ceturtdien žurnālistiem, prezentējot plānu, pastāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
"Pēc tā izskatīšanas un apstiprināšanas valdībā atbildīgajām ministrijām tiks dots uzdevums triju mēnešu laikā sagatavot rīcības plānu, identificējot pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu," sacīja Pavļuts.
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna izstrādes grupas vadītāja Dace Akule informēja, ka plāna darba grupa piedāvā astoņus pasākumu virzienus labvēlīgu reemigrācijas apstākļu veidošanai ‒ vienas pieturas aģentūras noteikšana, kas palīdzētu orientēties nepieciešamajās darbībās ar valsts iestādēm, darba tirgus informācijas pieejamība, izbraukušā, augsti kvalificētā darbaspēka piesaiste, latviešu valodas mācības, atbalsts skolēniem un viņu vecākiem, kā arī personu loka paplašināšana, kurām iespējams pretendēt uz repatrianta statusu.
Darba grupas vadītāja arī norādīja, ka plāna pasākumos ietilpst sadarbība ar ārvalstīs dzīvojošo latviešu diasporu, lai to informētu par attīstību un aktualitātēm Latvijā, kā arī valsts institūciju un uzņēmumu prasību pārskatīšana, atlasot darbiniekus, lai tiem netiktu izvirzītas nepamatotas prasības.
Akule uzsvēra, ka vairums emigrācijā dzīvojošo neplāno tuvāko piecu gadu laikā atgriezties, jo Latvijai pagaidām ir grūti konkurēt ar valstīm, kuras savu labklājību būvējušas daudzas desmitgades. "Turpinot ikdienā celt Latvijas sabiedrības labklājību, mums ir arī jāpanāk, lai valsts, pašvaldības un sabiedrība kopumā būtu gatava palīdzēt cilvēkiem, kas atgriežas un atgriezīsies, bet vairs nepārzinās sabiedrisko institūciju un pakalpojumu nianses vai valodu nepieciešamajā līmenī. Šā plāna mērķis ir izveidot atbalsta sistēmu un pārbaudīt, kā tā strādā, lai, kad arvien vairāk cilvēku atgriezīsies, mēs tam būtu gatavi," klāstīja Akule.
Savukārt Pavļuts plāna nepieciešamību pamatoja ar pašreizējām demogrāfiskajām tendencēm un ekonomikas attīstību, kas ilgākā laika posmā varētu novest pie darbaspēka trūkuma valstī. "Mēs vēlētos darbavietas, kas radīsies, aizpildīt ar aizbraukušajiem latviešiem, nevis piesaistīt citvalstu darbaspēku," sacīja ministrs.
Viņš arī uzsvēra, ka plāna mērķis nav likt visiem aizbraucējiem atgriezties Latvijā. "Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna mērķis ir sniegt praktisku palīdzību un atbalstu tiem emigrējušajiem iedzīvotājiem un viņu ģimenēm, kas vēlas un redz iespējas atgriezties Latvijā, kā arī attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Mums ir jāstāsta par attīstību un darba iespējām Latvijā un jāpasniedz palīdzīga roka mūsu aizbraukušajiem tautiešiem jau tagad, jo pēc dažiem gadiem, kad Latvijā veidosies reāls darbaspēka trūkums, var jau būt par vēlu," pastāstīja Pavļuts.
Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu izstrādāja valsts iestāžu, diasporas organizāciju, darba devēju, arodbiedrību un pašvaldības pārstāvji.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju no 2000. līdz 2011.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 300 tūkstošiem, tostarp 213 tūkstoši emigrējuši. Ministrija prognozē, ka līdz 2030.gadam varētu veidoties 120 tūkstoši brīvu darbavietu.
Savukārt Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta 2011.gadā apkopotie dati par Latvijas valstspiederīgo skaitu ārvalstīs liecina, ka Latvijas diasporas lielums pasaulē varētu 350‒400 tūkstoši cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
