Tūlīt beigsies Kalvīša pareģotie 'septiņi treknie gadi'. Kādi tie bija?  (535)

"Mīļie tautieši, ja netiks sadarītas kādas muļķības, tad mums priekšā ir septiņi bagāti gadi. Treknie gadi, ja atceras stāstu par Jāzepu. Mēs jau tagad esam pasaules čempioni attīstības tempu ziņā, mums ir visas iespējas tuvāko desmit gadu laikā sasniegt to, par ko mēs visi esam sapņojuši, ejot uz barikādēm - būt kungiem savā zemē, nevis viesstrādniekiem svešā zemē," tā 2005.gada 31.decembra Vecgada uzrunā tautai sacīja Kalvītis.

Gada sākumā uzvirmo Jūrmalas mēra Jura Hlevicka kukuļošanas skandāls, kurā tiek publiskotas telefonsarunas un tajās izskan arī "oligarhu" Andra Šķēles un Aināra Šlesera vārdi. Skandālam vēršoties plašumā, Kalvītis pieprasa satiksmes ministra Šlesera demisiju. Viļņošanās valdības koalīcijā turpinās, bet retorikā un darbos jau dominē rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu tuvums.

Nekustamo īpašuma cenas aug katru mēnesi un tādā pat ātrumā aug arī jauno dzīvojamo māju projekti, savukārt līdz ar tiem - arī izsniegto hipotekāro kredītu apjomi - komercbankām iesaistoties sava veida sacensībā par šīs tirgus daļas pieaugumu. Nekustamā tirgus burbulis un būvniecības apjomi nodrošina darbu visiem gribētājiem un tirgū sāk pat trūkt darbaroku.

Situācija tirgū ir tik ačgārna, ka ēdināšanas uzņēmuma "Lido" saimnieks Gunārs Ķirsons, lai piesaistītu darbiniekus, Salaspilī pat būvē dzīvokļu māju, kurā mitekļus piedāvā kā papildus bonusu strādniekiem.

Pieaug arī valsts budžeta izdevumi, bet kopējais sabiedrības noskaņojums un eiforija ir krietni "skaļāka" par atsevišķu ekspertu izteiktajām bažām. Piemēram, viens no pasaules vadošajiem ekonomikas speciālistiem - starptautisko finanšu un ekonomikas vēstures profesors Maikls Hadsons 2006.gada pavasarī savā vērtējumā ir skarbs - "Nekustamā īpašuma "burbulis" un neefektīvs kapitāla tirgus apdraud Latvijas ekonomiku".

Pavasarī Rīga veiksmīgi norit pasaules hokeja čempionāts, kas tikai piemet savu artavu cenu kāpumam galvaspilsētas naktsmītnēs, ēstuvēs un izklaides vietās. Šajā laikā Ventspils uzņēmēji sašķeļas un apgriezienus uzņem tā sauktais "Ventspils tranzītbiznesa karš", kurš sev nes līdzi neskaitāmas tiesvedības, akcionāru sapulces, kā arī varas maiņu tranzītbiznesa uzņēmumos.  

Kalvīša biroja vadītāja Jurģa Liepnieka dibinātā organizācija "Sabiedrība par vārda brīvību" izvērš Tautas partijas ministru masīvu slavēšanas kampaņu radio un televīzijā, un Tautas partija rudenī gūst pārliecinošu uzvaru Saeimas vēlēšanās. Kalvītis turpina vadīt valdību, un eiforija valdošajā politiskajā elitē tikai palielinās. Pieaug valsts budžeta deficīts, sabiedrības tēriņi un inflācija. Tas gada nogalē politiskajai elitei liek apzināties, ka izvirzīto mērķi - eiro ieviest  2008.gadā - nebūs iespējams sasniegt.

Galvenie makroekonomikas rādītāji:

IKP  - 11,127 miljardi latu,

IKP pieaugums salīdzināmās cenās - 11,2%

Inflācija (gads pret gadu) - 6,5%

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas pieaugums
salīdzināmās cenās - 15,5%

Gada vidējais bezdarba līmenis - 6,8%

Kavītis gadumijas uzrunu tautai sāk ar mudinājumu iedzīvotājiem kļūt aktīvākiem, kā arī izvirzīt un sasniegt savus mērķus. Premjers skolēnus mudina mācīties matemātiku, fiziku un ķīmiju, bet studentus - iemācīties nevis tikai klausīties, bet arī sadarboties, izdarīt jaunus atklājumus, kā arī meklēt sadarbību ar uzņēmējiem.

Gada sākumā amatpersonas ir vīlušās par inflācijas rādītājiem, tomēr tēriņi netiek ierobežoti. Situācija ekonomikā gan pamazām uzkarst, bet sabiedrībā aizvien biežāk uzvirmo baumas par lata nestabilitāti. Kalvītis februārī pat publiski paziņo, ka masveidā ar mobilā telefona īsziņām tiek kultivēts mīts par lata devalvāciju, tādējādi vēl vairāk "palīdzot" baumu izplatībai.

Paralēli apstiprināšanai tiek virzīti Kalvīša biroja paspārnē tapušie grozījumi valsts Drošības likumos, kas paredz varas koncentrāciju, taču tie plašo protestu dēļ tā arī netiek ieviesti. Gada sākumā veselības ministra krēslu atstāj Kalvīša cīņu biedrs - veselības ministrs Gundars Bērziņš, bet pavasarī tiek arestēts Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Tāpat tieši togad valdība rīko pirmo izbraukuma sēdi un stūrē uz Valmieru. Atgriezusies no izbraukuma, valdība sāk gatavot inflācijas mazināšanas plānu, bet Kalvītis jau publiski aicina iedzīvotājus nedzīvot uz parāda. Ļoti plašu rezonansi sabiedrībā tobrīd iegūst Saeimas ratificētais Latvijas - Krievijas robežlīgums, kas paredz atteikšanos no Abrenes. Ne bez protestiem un mītiņošanas pie Saeimas ēkas paiet jaunā Valsts prezidenta Valda Zatlera ievēlēšana.

Latvijas mērķis par eiro nav atmests un vasarā tiekoties ar Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Hoakinu Almuniju, Kalvītis apliecina, ka Latvija gatavojas pievienoties eirozonai 2012. vai 2013.gadā.

Vasarā vēl sabiedrību saviļņo praids un to pavadošās nekārtības, bet gada otrajā pusē  protesti un neapmierinātība sabiedrībā sāk pieaugt - nepatika pret oligarhiem tiek pausta arī publiski. Decembra sākumā Kalvītis iesniedz demisijas rakstu, bet premjera krēslā gala nogalē iesēžas Ivars Godmanis.

Galvenie makroekonomikas rādītāji:

IKP  - 14,7 miljardi latu,

IKP pieaugums salīdzināmās cenās - 9,6%

Inflācija (gads pret gadu) - 10,1%

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas pieaugums salīdzināmās cenās - 19,4%

Gada vidējais bezdarba līmenis - 6%

Pēc neatkarības atgūšanas Latvija ir panākusi būtisku izaugsmi un no vadošajām Eiropas valstīm atpaliek aptuveni desmit gadus, Vecgada vakarā uzrunājot Latvijas iedzīvotājus, saka Godmanis un jau norāda uz gaidāmajiem smagajiem lēmumiem. Gada sākumā inflācija turpina aizsākto kāpumu - no 14,1% 2007.gada nogalē uz 15,8% janvārī. Arī turpmāk inflācija, kas Latvijā jau vairākus gadus bijusi augstākā ES, turpina augt līdz maijā sasniedz maksimumu - 17,9%.

Nekustamā īpašuma tirgus burbulis jau ir plīsis, bankas kredītus izsniedz piesardzīgāk un nepabeigti jauno māju projekti pļavās ir novērojami aizvien biežāk. Pazīstamais nekustamo īpašumu sfēras uzņēmējs Edgars Šīns gada sākumā savās prognozēs jau ir pesimistisks - "Latvijā varētu bankrotēt 40 000 ģimeņu".

Tieši situācija ekonomikā arī dominē valdības darba kārtībā un Godmanis nāk klājā ar trim metodēm IKP krituma bremzēšanai. Septembrī valdība izšķiras nākamajā gadā iesaldēt algas un par 10% samazināt štata vietas valsts pārvaldē.

Arī pats Godmanis "rāda priekšzīmi tautai" un publiski apņemas taupīt - mazāk doties komandējumos. Viņš arī aizliedz valsts pārvaldes gada nogales izklaides pasākumus. Ekonomisti gan joprojām norāda uz pārlieku lielo valdības optimismu.

Situācija pasaules finanšu tirgos pasliktinās, bankrotē viena no lielākajām bankām ASV - "Lehman Brothers" un šī bankrota seku vilnis atveļas arī līdz Latvijai. Gada nogalē pēc palīdzības pie valdības vēršas AS "Parex banka" īpašnieki un valstij nākas banku pārņemt - vēlāk tās stabilizēšana prasīs daudzu simtu miljonu latu ieguldījumus.

Paralēli joprojām virmo baumas par lata devalvāciju, Valsts kasē nav naudas un tas valdībai liek vērsties pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem. Novembrī SVF un EK ir gatavi sniegt tūlītēju atbalstu Latvijai, bet decembrī jau tiek paziņots par starptautiskā finansiālās palīdzības 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardus latu) piešķiršanu. "IBS Prudentia" investīciju baņķieris Ģirts Rungainis aģentūrai LETA gan tolaik lēš, ka tā uz trim gadiem ir minimālā summa, kas būs nepieciešama krīzes pārvarēšanai. "Šī summa ir tikai tā - ļoti knapi," viņš secina.

Budžeta ieņēmumu palielināšanai valdība vienojas par pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu. Uz šī fona plašu rezonansi raisa tā laika finanšu ministra Ata Slaktera lakoniskais Latvijas situācijas raksturojums ASV finanšu telekanālam "Bloomberg Television" - "Nothing special". Gada nogalē arī svinīgi tiek atklāts Dienvidu tilts, bet ar sparu sākas 'Gaismas pils" būvniecība.

Kā būtisku 'palīdzību" ekonomikai valdība saskata ES fondu naudā un būtiski pārdala līdzekļus fondu straujākai apgūšanai.

Galvenie makroekonomikas rādītāji:

IKP  - 16,08 miljardi latu

IKP samazinājums salīdzināmās cenās - 3,3%

Inflācija (gads pret gadu) - 15,5%

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas pieaugums salīdzināmās cenās - 4,4%

Gada vidējais bezdarba līmenis - 7,5%

Savā gadumijas uzrunā Godmanis Latvijas iedzīvotājus krīzē mudina saskatīt iespējas, norādot, ka  "krīze" ir jēdziena "iespēja" otrais vārds. Pēc viņa teiktā krīze sapurina, mobilizē, motivē un atšķeļ sīkas lietas no patiesi svarīgām, parādot dzīvi visā tās īstumā un liekot būt labākiem. Uzrunā premjers velk paralēles ar pingvīniem, kuri vējos saspiež muguras cieši kopā.

Un tieši vārds "pingvīni" vēlāk neformāli kļūst par simbolu protestiem pret valstī notiekošo. 13.janvārī 10 000 cilvēki pulcējas Doma laukumā protesta mītiņā par Saeimas atlaišanu un pret esošo ekonomisko situāciju. Mītiņš pāraug grautiņos - Saeimas ēkai un citām tuvumā esošajām ēkām tiek izsisti logi, demolēti veikali un apgāztas policijas automašīnas.

Kādā no TV diskusijām Godmanis jau ir daudz lakoniskāks izveidojušos situāciju valstī raksturojot - "mēs esam ellē". Pēc vairāku ministru demisijas un nepietiekama atbalsta koalīcijā Godmaņa valdība krīt un martā pie darba ķeras Valdis Dombrovskis, kurš Eiropas gaiteņos apgūto punktualitāti ievieš arī raitākā jautājumu izskatīšanā valdībās sēdē.

Tas gan nemazina valdības sēžu ilgumu, jo tai jāķeras pie smagu jautājumu risināšanas un budžeta izdevumu mazināšanas. Vienlaikus valdības darbs norit stingrā aizdevēju uzraudzībā, ar kuriem ir jāsaskaņo katrs izdevumu samazinājums.  Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām vasarā premjers paziņo par pensiju samazināšanu, tāpat valdība lemj par jauniem izdevumu samazinājumiem, 500 miljonu latu budžeta konsolidāciju un ieņēmumu palielinājumiem - palielinot IIN un NĪN.

Galvenie makroekonomikas rādītāji:

IKP  - 13,07 miljardi latu

IKP kritums salīdzināmās cenās - 17,7%

Inflācija (gads pret gadu) - 3,5%

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas kritums salīdzināmās cenās - 7%

Gada vidējais bezdarba līmenis - 16,9%

Dombrovskis gadumijas uzrunā kritizē iepriekšējo valdību izšķērdīgo politiku un aicināja Latvijas iedzīvotājus nospraust jaunus mērķus un godprātīgi maksāt nodokļus. Vienlaikus uz stingrāku cīņu ar ēnu ekonomiku Latvijai diezgan pikti norāda arī Eiropas Komisija.

Savukārt sabiedrību gada sākumā satricina no Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmas noplūdušie 7,4 miljoni dokumentu, kuri atklāj, kādas milzīgas atalgojuma atšķirības bijušas valsts pārvaldē. Vēlāk policija aiztur par VID datu noplūdi atbildīgo Ilmāru Poikānu - tautā sauktu arī par Neo.

Savukārt joprojām valsts naudu prasošā "Parex banka" tiek sadalīta labajā un sliktajā daļā - darbu uzsāk "Citadele banka". Paralēli aizsākas arī nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" nedienas.

Martā četri Tautas partijas ministri iesniedz Dombrovskim demisijas rakstus un valdība līdz Saeimas vēlēšanām rudenī strādā mazākumā. Tas gan netraucē vēlēšanās pārliecinošu uzvaru gūt Dombrovskim un viņa pārstāvētajai apvienībai "Vienotība". Plašu rezonansi iegūst arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš aiztur vairākas "Latvenergo" amatpersonas, tai skaitā valdes priekšsēdētāju Kārli Miķelsonu, kurš tiek atcelts no amata.

Situācija valsts budžetā neuzlabojas, izdevumi jāturpina samazināt un šis darbiņš nu jau ir uzticēts jaunajam finanšu ministram Andrim Vilkam. Valdība nolemj līdz 22% palielināt PVN un dubultot nekustamā īpašuma nodokli. Sabiedrībā aktuālākais sarunu temats ir bezdarbs un esošā darba noturēšana. Aizvien vairāk cilvēku ir problēmas ar iepriekšējos gados uzņemto kredītsaistību segšanu un banku autostāvvietās "izaug" līzinga auto parki.

Tāpat būtiski pieaug uz ārvalstīm aizbraukušo darba meklētāju skaits, bet biežajās valdības ārkārtas sēdēs tiek lemts par kārtējiem taupības pasākumiem.

Zatlers gada nogalē Dombrovskim jaunajā gadā novēl turpināt "izlēmīgi vest Latviju ārā no krīzes", bet premjers Valsts prezidentam uzdāvina zīmējumu ar kaķiem "Makšķernieki", kas kuluāros liek izteikt dažādas spekulācijas par šo premjera vēstījumu, kontekstā ar prezidenta pilnvaru termiņa beigām.

Galvenie makroekonomikas rādītāji:

IKP  - 12,78 miljardi latu

IKP kritums salīdzināmās cenās - 0,9%

Deflācija (gads pret gadu) - 1,1%

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas kritums salīdzināmās cenās - 2,4%

Gada vidējais bezdarba līmenis - 18,7%

Katram Latvijas iedzīvotājam ir jāizvērtē sava attieksme un atbildība pret šo valsti un jānotic, ka "Latvija var!", uzrunājot iedzīvotājus Vecgada vakarā, saka Dombrovskis.

"Mēs labi zinām, ka izaicinājumi vēl nav galā. Jaunais gads prasīs daudz pacietības gan no valsts vadības, gan no ikviena indivīda. Šis nav laiks, kad vienam otru apkarot vai pretnostatīt, šis ir laiks, kad vienoti jāstrādā un jāzina, kurp ejam un kādu Latviju ceļam. Tad arī 2011.gads būs solis stiprākas un pašapzinīgākas Latvijas virzienā," mudina premjers.

Gada sākumā sabiedrības uzmanības centrā ir spēļu zāles aplaupīšana Jēkabpilī, kuru izplānojuši policisti. Mēnesi vēlāk no amata atkāpjas iekšlietu ministre Linda Mūrniece, bet īstais politiskais satricinājums nāk nedaudz vēlāk - 28.maija vakarā Zatlers, kuram akurāt rit pēdējās amata pilnvaru termiņa dienas, uzrunā tautai paziņo, ka ir ierosinājis procesu, kas paredz Saeimas atlaišanu un jaunu vēlēšanu rīkošanu. Pats Zatlers gan kandidē arī uz otru pilnvaru termiņu, tomēr Saeimas vairākuma atbalstu pārvēlēšanai nesaņem. 2. jūnijā parlaments par Latvijas Valsts prezidentu ievēl Andri Bērziņu.

Dinamiski aizrit arī jūlijs - tā sākumā Zatlers izziņo lēmumu iesaistīties politikā un dibināt "Zatlera Reformu partiju", bet mēneša beigās referendumā par 10. Saeimas atlaišanu parlaments ar milzīgu balsu vairākumu tiek atlaists.

Tāpat notiek aktīva gatavošanās ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanām un tajās uzvar partiju apvienība "Saskaņas Centrs", tas gan apvienībai nenodrošina kāroto nonākšanu valdībā, jo pēc trīs nedēļas ilgušām smagām sarunām trīs partijas vienojās, ka koalīciju veidos "Zatlera Reformu partija", "Vienotība" un Nacionālā apvienība. Dombrovskim tiek uzticēts vadīt jau trešo valdību.

Jaunais Ministru kabinets turpina darbu un amatpersonas jau oficiāli paziņo - "Krīze ir beigusies". Budžeta ieņēmumi sāk pieaugt un oficiāli tiek noslēgta arī starptautiskā aizdevuma programma.

Novembrī sabrūk "Latvijas Krājbanka", bet pašā gada nogalē sabiedrību pāršalc jauns baumu vilnis - masveidā izplatās nepamatotas baumas par AS "Swedbank" darbības problēmām, taču "runām seko darbi" - iedzīvotāji svētdienas vakarā un pirmdien veido garas rindas pie bankomātiem un no bankas kopumā tiek izņemti aptuveni 35 miljoni latu.

Galvenie makroekonomikas rādītāji:

IKP  - 14,27 miljardi latu,

IKP pieaugums salīdzināmās cenās - 5,5%

Inflācija (gads pret gadu) - 4,4%

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas kritums salīdzināmās cenās - 0,1%

Gada vidējais bezdarba līmenis - 16,2%

Dombrovskis Jauno gadu sagaida ar padarīta darba sajūtu un aicina referendumā atbalstīt latviešu valodu.

Pēc Dombrovska domām, "krīzi ir izdevies pārvarēt ar neatlaidīgu darbu un pienākuma apziņu. Iesāktais darbs gan esot jāturpina, Latvijai ir jābūt Eiropu uz priekšu virzošo valstu kodolā, bet visi kopā mēs nedrīkstam aizmirst arī par nacionālajām vērtībām".

Referendumā tauta pārliecinoši noraida iniciatīvu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Valdība vasarā nolemj samazināt pievienotās vērtības nodokli, bet no nākamā gada pakāpeniski samazināt arī iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Dombrovski slavē Starptautiskais Valūtas fonds un Eiropas Komisija, kuras gaiteņos viņam arī tiek paredzēta nākamā darba vieta. Tomēr Dombrovski joprojām peļ ekonomists Krugmens un daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas saka, ka sludināto atveseļošanos nejūt savos maciņos.

Valsts arī savā īpašumā ir atguvusi "airBaltic" un sāk īstenot kompānijas atveseļošanās plānu, bet "Citadeles bankas" pārdošanai joprojām nav piemērotākais laiks.

Starp citu - pēc šā gada 3.ceturkšņa Latvijas IKP bija 86% no pirmskrīzes līmeņa, kamēr Igaunijā 92% un Lietuvā 93%.

Galvenie makroekonomikas rādītāji - Finanšu ministrijas prognoze (ņemot vērā jaunos tautas skaitīšanas datus):

IKP  - 15,37 miljardi latu,

IKP pieaugums salīdzināmās cenās - 5%

Inflācija (gads pret gadu) - 2,3%

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējās bruto darba samaksas pieaugums salīdzināmās cenās - 1,3%

Gada vidējais bezdarba līmenis - 15,1%