Viņa sacīja, ka, izstrādājot reemigrācijas politiku, ir jāuzmanās no tā, uz ko norāda daudzi Latviju pametušie iedzīvotāji, proti, ka reemigrācijas politika uzrunā tikai eliti - studentus un profesionāļus -, kuru prasmes valsts vēlas un uzskata, ka no tām var iegūt.
"Pastāv risks, ka valsts diasporas politika sadala aizbraukušos vajadzīgajos un nevajadzīgajos. Tajos, kuri ir aizbraukuši, un ar savu aizbraukšanu ir atvieglojuši sociālo budžetu, tikpat labi varētu to turpināt darīt. Un tie, kas ir aizbraukuši un ārpus Latvijas ieguvuši labas prasmes, un kurus valsts vēlas atpakaļ," novērojumos dalījās sociālantropoloģe. Viņa piebilda, ka tie iedzīvotāji, kuri neietilpst šajā elites grupā, jūtas vēl vairāk aizvainoti par to, ka netiek domāts par viņiem, un tādējādi tiek vēl vairāk atsvešināti no dzimtenes.
Pētniece aicina aizdomāties, ka tā noslāņošanās, kas ir vērojama Latvijas sabiedrībā, tiek atražota arī diasporas politikā. "Es nesaku, ka tas ir pareizi vai nepareizi, slikti vai nē, es vienkārši novēroju, ka tas tā tagad ir," sacīja Dzenovska.
Vaicāta, vai tas nozīmē, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātais reemigrācijas plāns nav domāts lielākajai aizbraukušo daļai, Dzenovska atzina, ka ņemot vērā, ka elite nav lielākā sabiedrības daļa, visticamāk, arī vairums aizbraukušo nav profesionāļi, tātad - nav elite.
"Uzsvars ir uz tiem, kuriem ir prasmes. Diasporas un reemigrācijas politika vienmēr būs elitāra," teica sociālantropoloģe.
Dzenovska projektā "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes - Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas" ir pētījusi, kā aizbraukšana ir ietekmējusi Latvijas lauku reģionus, un kā līdzcilvēku aizbraukšanu ir izjutuši tie cilvēki, kas palikuši dzimtenē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!