Šīs prasības, piemēram, neattiecas uz tiem, kas ir pabeiguši mācību iestādes ar latviešu mācībvalodu. Tādējādi apstrīdētā norma pārkāpj vienlīdzības principu un ierobežo sūdzības autoriem Satversmes 101.pantā noteiktās tiesības, kas nosaka: Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Pieteikuma autori uzskata, ka Ministru kabinets izdevis apstrīdēto normu - Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu "Par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību profesionālo un amata pienākumu veikšanai, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi" 1. pielikumu - bez likumdevēja pilnvarojuma.
Apstrīdētā norma neatbilstot arī Valsts valodas likumam, kas paredzot prasības pašvaldību domju darbiniekiem, bet ne deputātiem, uzskata sūdzības autori.
ST paredzējusi vērtēt šo noteikumu atbilstību Satversmes 91. un 101.pantam, kā arī Valsts valodas likuma 6. panta pirmajai daļai un Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantam.
Satversmes 91.pants nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, 101.pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu, bet Valsts valodas likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts un pašvaldību iestāžu, tiesu un tiesu sistēmai piederīgo iestāžu, valsts un pašvaldību uzņēmumu, kā arī to uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāla daļa pieder valstij vai pašvaldībai, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai.
Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pants noteic gadījumus, kas Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus (noteikumus), proti, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis, vai lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu, denonsētu starptautisko līgumu vai apturētu tā darbību, vai ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts.
ST ir aicinājusi Saeimu līdz 2013. gada 13. februārim iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Jau vēstīts, ka bijušais Saeimas deputāts Kravcovs lielāko publicitāti amatā ieguva tāpēc, ka īsti labi nemācēja latviešu valodu. Tomēr viņš nokārtoja valsts valodas pārbaudi A2 līmenī, kas ir otrs zemākais latviešu valodas zināšanu līmenis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
